Sakas pagasta hakatonā par vēja parka naudu iztrūkst pašu iedzīvotāju
RTU institūts rīkoja studentu hakatonu par Sakas pagasta attīstības nākotni, taču ne vietējā kopiena, ne pašvaldība par to netika informēta, un lielākā daļa studentu Saku nekad nebija apmeklējuši. Raksta autore norāda, ka pasākumā izmantotie materiāli bija cieši saistīti ar strīdīgā vēja parka attīstītāju K2 Ventum.
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts nesen rīkoja studentu hakatonu ar nosaukumu “Saki, ko darīt ar Saku?”, kurā jaunieši veidoja attīstības idejas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastam. Pasākumu apmeklējusi Sakas pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Laila Šildere, kas raksta, ka par hakatonu iepriekš netika informēta ne vietējā kopiena, ne pašvaldība.
Hakatonā piedalījās desmit studentu komandas, sacenšoties par kopumā 6000 eiro balvu fondu, ko finansēja RTU Attīstības fonds. Piedāvātās idejas bija dažādas – no sporta parka un jauna dzīvojamā ciema līdz siltumnīcu kompleksam, veloceļiem un datu centriem. Viena komanda, kas neiekļuva finālā, piedāvāja teritorijas “viedās sarukšanas” scenāriju, atzīstot, ka attīstība ne vienmēr nozīmē jaunu būvniecību. Noslēgumā izrādījās, ka Saku faktiski apmeklējuši tikai apmēram pieci no visiem dalībniekiem.
Saistība ar vēja parka projektu
Autore norāda, ka lielākā daļa hakatonā izmantoto informatīvo materiālu bijuši saistīti ar uzņēmuma K2 Ventum plānoto vēja parku, kaut arī pats projekts oficiālajā uzsaukumā nebija minēts. K2 Ventum plāno Sakas pagastā būvēt lielāko vēja parku Latvijā ar 46 turbīnām, kas 25 gadu laikā pašvaldības budžetā ieskaitītu 20 miljonus eiro – tieši šīs naudas izlietojums bija hakatona uzdevuma pamatā. Pagastā vienlaikus notiek ietekmes uz vidi novērtējuma process arī trim citiem vēja parku projektiem.
Hakatonā izskanēja pretrunīgi viedokļi par iedzīvotāju pretestību vēja enerģijas projektiem. Institūta vadītāja skaidroja neinformēšanu ar kolēģu atvaļinājumiem un resursu trūkumu, savukārt nozares pārstāvis iedzīvotāju iebildumus nodēvēja par “ceļojošo cirku”. Autore uzsver, ka svarīgi nošķirt sabiedrības informēšanu no reālas iesaistes lēmumu pieņemšanā, un aicina diskusijā balstīties uz pierādījumiem par ietekmi uz veselību, vidi un ekonomiku, iesaistot arī pašus vietējos iedzīvotājus.
