Saldus novada saimniecība “Pampāļi” saņēmusi “Sējēja” balvu kā gada lauku saimniecība
Latvijas lauksaimniecības augstākais apbalvojums – konkursa “Sējējs” balva nominācijā “Gada lauku saimniecība” – šogad piešķirts Saldus novada akciju sabiedrībai “Pampāļi”. Pēc atzinības saņemšanas miris ilggadējais saimniecības vadītājs Jānis Vaļko.
Saldus novada akciju sabiedrība “Pampāļi”, kas izveidojusies no padomju laika kolhoza, šogad saņēmusi konkursa “Sējējs” balvu nominācijā “Gada lauku saimniecība”. Tas ir Latvijas lauksaimniecības augstākais apbalvojums. Tikai dažas nedēļas pēc atzinības saņemšanas 76 gadu vecumā miris saimniecības ilggadējais vadītājs Jānis Vaļko, kurš uzņēmumu vadīja 35 gadus.
Kolhozs, kas netika sadalīts
Jānis Vaļko dzimis 1950. gadā Pampāļu pagastā. Ieguvis grāmatveža, agronoma un ekonomista izglītību, 1978. gadā viņš atgriezās dzimtajā pagastā kā kolhoza galvenais dispečers, bet 1986. gadā pārņēma kolhoza vadību no Vilja Belsona. Atmodas laikā darbojās Saldus rajona Tautas frontē, un 1991. gada janvāra barikāžu dienās nosūtīja saimniecības smago tehniku uz Rīgu.
Pēc neatkarības atgūšanas, kad kolhozus likvidēja un privatizēja, daudzas kopsaimniecības tika sadalītas. Vaļko pārliecināja paju īpašniekus saglabāt saimniecību vienotu, kā arī vadīja zemes atpirkšanu un konsolidāciju. Viņš ir apbalvots ar Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, Triju Zvaigžņu ordeņa II pakāpes Goda zīmi, bija Atzinības krusta komandieris un Saldus novada Goda pilsonis. Vadību 2021. gadā viņš nodeva dēlam Mārtiņam.
Šodienas saimniecība
“Pampāļi” aptver ap 5400 hektāru: 4200 hektāru lauksaimniecības zemes un vairāk nekā 1040 hektāru meža. Darbojas piena lopkopība, augkopība, mežsaimniecība un biogāzes ražošana, ir arī bišu drava ar 120 saimēm. Ganāmpulkā ir ap 2200 liellopu, vairāk nekā tūkstotis no tiem ir slaucamās govis. Saimniecība virzās uz 1300 govju kapacitāti pilnībā robotizētā slaukšanas sistēmā.
Mārtiņš Vaļko ievieš automatizāciju un robotizāciju, tostarp viedās kaklasiksnas, slaukšanas un barības piestumšanas robotus un datu analīzi ar mākslīgo intelektu. Viņš to skaidro ar darbaspēka trūkumu, jo naktī slaukt vēlas arvien mazāk cilvēku. Daļu govju apsēklo ar gaļas šķirņu buļļiem, lai mazinātu piena cenu svārstību ietekmi.
Biogāzes stacija pārstrādā kūtsmēslus elektrībā un siltumā. Ap 80 % saražotās elektrības nonāk kopējā tīklā, un ar to pietiek apmēram pusei Saldus novada mājsaimniecību. Digestāts atgriežas laukos kā mēslojums, bet cietā daļa kalpo par pakaišiem. Mārtiņš Vaļko uzsver, ka šī nozare ekonomiski nav izdevīga, taču mazina smakas. Mārketingu vada viņa māsa Līga.
