Sankciju blakusefekts: Krievijas ostas pelna uz Baltijas rēķina

Latvija ik gadu saskaras ar finanšu trūkumu veselības aprūpei, aizsardzībai un infrastruktūrai, kamēr ostas un dzelzceļš turpina zaudēt kravas. Tranzīta nozare, kas ilgstoši bija viens no ekonomikas balstiem, strauji sarūk. Tikmēr Krievijas ostās kravu apjoms pieaudzis par 10%, un tikai no Baltkrievijas minerālmēslu tranzīta Krievija gadā nopelna aptuveni 486 miljonus eiro.

Latvijas trīs lielās ostas uzturēšanai gadā tērē aptuveni 15 miljonus eiro, bet nepieciešami vēl vismaz seši miljoni. Dzelzceļa infrastruktūra vairs nespēj sevi uzturēt, un valstij jāsedz iztrūkums. Saskaņā ar dzelzceļa attīstības plānu 2025.-2029. gadam bez papildu finansējuma apdraudēta var būt gan Latvijas dzelzceļa maksātspēja, gan infrastruktūras uzturēšana.

2024. gada pirmajā pusē Latvijas ostās pārkrauts 15,4 miljoni tonnu – par 11% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Dzelzceļa kravu apjoms samazinājies par 18,7%, bet desmit gadu laikā kopējais apjoms krities par 85%, tranzīts caur ostām – par 90%. Iepriekš Baltkrievijas minerālmēsli galvenokārt tika pārkrauti Klaipēdā, Rīgā un Ventspilī, bet tagad tie plūst caur Krievijas ostām.

Rodas jautājums: vai sankciju mērķis bija vājināt Krieviju, vai arī tās netīšām radījušas jaunu peļņas avotu agresorvalstij? Zaudējumi, kurus cieš Baltijas valstis, nav pazuduši – tie vienkārši nonāk Krievijas transporta nozarē. Nauda, kas agrāk veidoja darbavietas un papildināja budžetu, tagad plūst uz Krieviju, radot neērtu, bet būtisku jautājumu par sankciju efektivitāti.