Sao Tome un Prinsipi: maza salu valsts lielvalstu ģeopolitiskajā spēlē
Sao Tome un Prinsipi svētdien vēlēs jaunu prezidentu, bet uzmanību piesaista valsts stratēģiskais novietojums un militārā sadarbība ar Krieviju, kas izraisījusi starptautisku interesi.
Vēlēšanas un ģeopolitiskais konteksts
Sao Tome un Prinsipi, neliela salu valsts Gvinejas līcī ar 245 000 iedzīvotāju, svētdien dosies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu jaunu prezidentu. Parlamenta vēlēšanas gaidāmas septembra beigās. Lai gan iekšpolitikā šie notikumi ir nozīmīgi, tie piesaista arvien lielāku starptautisku uzmanību, īpaši kopš 2024. gada aprīlī ar Krieviju tika parakstīts militārās sadarbības līgums.
Valsts ģeogrāfiskais novietojums uz ekvatora, netālu no svarīgām jūras tirdzniecības artērijām un bagātīgām naftas un gāzes rezervēm, piešķir tai stratēģisku nozīmi, kas ievērojami pārsniedz tās nelielo teritoriju un iedzīvotāju skaitu. Bijusī ārlietu ministre Elza Pinto norādījusi, ka valsts atrašanās vieta starp Āfriku un Dienvidameriku tās stratēģisko nozīmi saglabājusi gadsimtiem ilgi.
Militārā vienošanās ar Krieviju
- gada pavasarī noslēgtais militārās sadarbības līgums ar Krieviju paredz apmācību, tehnisko palīdzību, izlūkošanas informācijas apmaiņu un kuģu savstarpējas vizītes. Līgums izraisījis bažas Rietumos, īpaši ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā. Toreizējais premjerministrs Patriss Trovoada aizstāvēja līgumu, uzsverot valsts suverenitāti. Taču politologs Arzemiro duš Prazeress uzskata, ka līgums lielākoties palicis neīstenots, un starptautiskā kritika bijusi pārspīlēta. Viņš atzīmē, ka līdzīgas vienošanās valstij ir ar ES, Brazīliju, Angolu un Portugāli, bet problēma bijusi parakstīšanas laiks.
Līdzsvarota ārpolitika
Elza Pinto noraida apgalvojumus, ka valsts novērstos no Rietumiem. Viņa uzsver, ka Sao Tome un Prinsipi vēlas uzturēt labas attiecības ar visām pusēm – ASV, Eiropu, Krieviju un Ķīnu. Valsts ārpolitika balstās uz neiejaukšanās principu un Āfrikas Savienības un ANO vērtībām. Līdz ar to nav gaidāmas būtiskas izmaiņas pēc vēlēšanām.
Prezidenta vēlēšanas
Amatu esošais prezidents Karlušs Vila Nova tiek uzskatīts par spēcīgāko kandidātu pēc tam, kad bijušais premjers Žorži Bom Žezušs izstājās no sacensības, atsaucoties uz "noziedzīgiem melu kalniem" un politisko spriedzi. Analītiķis duš Prazeress prognozē, ka vēlēšanas varētu izšķirties jau pirmajā kārtā. Prezidentam ir plašas pilnvaras, tostarp iecelt premjeru u.c. Eiropas Savienība nosūtījusi vēlēšanu novērošanas misiju.
Lielvalstu konkurences laukā
Lai arī vai militārais līgums ar Krieviju ir reāls ārpolitikas pavērsiens vai tikai pragmatiska dažādošana, starptautiskā interese par valsti pieaug. Krievija saskata iespēju nostiprināties Atlantijas okeānā, bet Rietumi to uztver kā stabili demokrātisku partneri. Mazās valstis arvien biežāk kļūst par lielvalstu konkurences arēnām, un Sao Tome un Prinsipi centīsies saglabāt līdzsvarotu ārpolitiku un diplomātisko manevrēšanas telpu.
