Satelītattēli atklāj Eiropas izkaltušās ainavas pēc karstā vasaras perioda
Satelītattēli liecina, ka atkārtotie karstuma viļņi kopš maija ir novājinājuši Alpu ledājus, izžāvējuši upes un atstājuši apdegušas platības vairākās Rietumeiropas valstīs. ES klimata dienests apstiprinājis, ka jūnijs un jūlijs Rietumeiropā bijuši karstākie kopš novērojumu sākuma.
Satelītuzņēmumi, ko analizējusi BBC Verify, atklāj, cik dziļi šī vasara ietekmējusi Rietumeiropas ainavu — no sarukušiem ledājiem un ugunsgrēku skartām teritorijām līdz izkaltušiem laukiem un zemākiem upju līmeņiem. Pat Versaļas pils pie Parīzes attēlos izskatās kā zaļa sala vidū brūniem laukiem. ES klimata pārraudzības dienests Copernicus apstiprinājis, ka jūnijs un jūlijs Rietumeiropā bijuši karstākais periods kopš novērojumu uzsākšanas. Par cēloni saukti ilgstoši augsta spiediena laikapstākļu apgabali, kas nodrošinājuši skaidru un saulainu laiku, savukārt klimata pārmaiņas gadu desmitiem cēlušas vidējo temperatūru un padarījušas karstuma viļņus biežākus un intensīvākus.
Upes un ledāji
Eiropas otrā garākā upe Donava vairākās valstīs sasniegusi zemāko līmeni pēdējo 30 gadu laikā, atsedzot upes gultnē mamuta kaulus Bulgārijā un Otrā pasaules kara laika kuģa vraku Serbijā. Ungārijā un Rumānijā ūdens trūkuma dēļ nācies apturēt vai samazināt atomelektrostaciju jaudu, jo trūcis dzesēšanai nepieciešamā ūdens, bet Reinā apstājušies kravas kuģi un atceltas upju kruīzu reisi. Arī Alpu ledāji cietuši smagi — mērījumi liecina, ka šī vasara var kļūt par vienu no sliktākajām ledāju kušanas ziņā vēsturē. Šveices Rona ledāja fronte kopš pagājušā gada šajā laikā atkāpusies vismaz 50 metrus.
Ugunsgrēki un izkaltusi zeme
Francijā ugunsgrēkos jau nodedzis vairāk nekā 90 000 hektāru zemes, padarot šo gadu par sliktāko kopš novērojumu sākuma. Lielākais ugunsgrēks Žirondas reģionā, kur atrodas Bordo, iznīcinājis apmēram 42 000 hektāru. Satelītattēlu analīze, izmantojot veģetācijas indeksu, liecina, ka aptuveni 70% Francijas, gandrīz puse Apvienotās Karalistes un ap 40% Vācijas rietumu daļas šovasar uzrāda zemāku veģetācijas veselības rādītāju nekā pēdējo piecu gadu vidējais. Eksperti brīdina, ka sausums var negatīvi ietekmēt lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, un pat lietus atgriešanās var nespēt novērst jau nodarīto kaitējumu.
