Satversme: interesanti fakti un noderīgi avoti par Latvijas pamatlikumu
Latvijas Republikas Satversme spēkā stājās 1922. gada 7. novembrī un ir viena no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā. LV portāls apkopojis vēstures faktus un avotus, kur par to uzzināt vairāk.
Latvijas Republikas Satversme, valsts pamatlikums jeb konstitūcija, spēkā stājās 1922. gada 7. novembrī plkst. 12 dienā, kad uz pirmo sēdi sanāca 1. Saeima. LV portāls šo datumu izmantojis, lai pārstāstītu svarīgākos faktus par dokumenta tapšanu un norādītu avotus, kuros var iegūt sīkāku informāciju.
Kā tapa Satversme
Satversmi 1922. gada 15. februārī galīgajā lasījumā pieņēma Satversmes sapulce, pirmais demokrātiski vēlētais Latvijas likumdevējs, kas pirmo reizi sanāca 1920. gada 1. maijā. Pieņemtajā pirmajā daļā bija 88 panti septiņās nodaļās, kas noteica valsts varas organizāciju. Otro daļu par pilsoņu tiesībām un pienākumiem sapulce noraidīja 1922. gada 5. februārī. Nodaļa par cilvēka pamattiesībām Satversmē parādījās 1998. gada 15. oktobrī. Lielākās domstarpības izstrādes laikā bija par Valsts prezidenta institūtu, tā ievēlēšanu un pilnvarām.
Lai nodrošinātu pāreju, 1922. gada 20. jūnijā pieņēma atsevišķu likumu par Satversmes spēkā stāšanos. Satversme oficiālajā laikrakstā “Valdības Vēstnesis” tika izsludināta 30. jūnijā kopā ar likumiem par Saeimas vēlēšanām un par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Tiesību akts kļūst juridiski saistošs tikai pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā.
Vecums un grozījumi
Satversme ir viena no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā: vecākas ir astoņu valstu konstitūcijas, tostarp Sanmarīno, Nīderlandes un Norvēģijas. Tās teksts ir īss un tehnisks. Simt gadu laikā veikti 15 grozījumi: pievienoti 28 jauni panti, grozīti ievads un 30 panti, viens pants izslēgts. No 1990. līdz 1993. gadam konstitūcijas darbību atjaunoja pēc vairāk nekā piecdesmit gadu pārtraukuma padomju okupācijas dēļ.
1. Saeimas vēlēšanas
Vēlēšanās piedalījās 800 840 jeb 82,2% balsstiesīgo iedzīvotāju. Uzvarēja Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija ar 241 047 balsīm, otrajā vietā bija Latviešu zemnieku savienība ar 132 764 balsīm. Kandidātu sarakstus grozīja 19,79% vēlētāju. Atšķirībā no Satversmes sapulces, kurā ievēlēja sešas sievietes, 1. Saeimā nebija neviena sieviete.
Kur uzzināt vairāk
Avotos minēti likumi.lv ar Satversmes tiesas nolēmumiem un skaidrojošiem video, LV portāla sadaļa “Satversme”, grāmata jauniešiem “Satversme kabatā”, žurnāla “Jurista Vārds” publikācijas, filma “Atver Satversmi” un 51 eseja par Satversmes pamatjēdzieniem.

/nginx/o/2026/11/03/18016077t1h18cb.jpg)
