Saūda Arābijā turpinās nāvessodu skaita pieaugums: cilvēktiesību organizācijas bažījas
Saūda Arābijā sestdien izpildīti nāvessodi diviem vīriešiem, kas notiesāti par terorisma nodarījumiem. Šogad valstī izpildīto nāvessodu skaits sasniedzis 211, un cilvēktiesību organizācijas to saista ar represiju pastiprināšanos.

Saūda Arābijas Austrumu provincē sestdien izpildīti nāvessodi Džavadam Abdulā Kurairisam un Fadelam Hasanam al Safvani. Saūdu varasiestādes abus vīriešus notiesāja par terorisma nodarījumiem. Cilvēktiesību organizācijas norāda, ka tas turpina augsto nāvessodu izpildes tempu karalistē, kur jau iepriekš reģistrēts rekordaugsts rādītājs.
Kas bija notiesātie
Al Safvani 2011. gadā bija viens no miermīlīgo protestu organizatoriem, kuros tika prasītas pilsoniskās tiesības un aizturēto atbrīvošana. Kurairiss tolaik bija nepilngadīgs un piedalījās vienā no šiem protestiem Katifas pilsētā. ANO Patvaļīgas aizturēšanas darba grupa 2024. gada novembrī aicināja viņu atbrīvot, atzīstot aizturēšanu par patvaļīgu. Šis slēdziens attiecās arī uz vēl četriem vīriešiem; Kurairiss ir ceturtais no pieciem, kam izpildīts nāvessods. Piektais, Jusefs al Manasifs, pēc cilvēktiesību organizāciju teiktā, joprojām atrodas briesmās, jo Augstākā tiesa apstiprinājusi viņam piespriesto nāvessodu.
Skaitļi
Pēc ziņu aģentūras AFP aprēķiniem, šogad Saūda Arābijā izpildīti 211 nāvessodi. Starp tiem 126 cilvēki notiesāti par narkotiku tirdzniecību un 17 par ar terorismu saistītiem noziegumiem. Simts no izpildītajiem bija Saūda Arābijas pilsoņi, pārējie – ārvalstnieki. Organizācija Human Rights Watch norāda, ka 2025. gadā izpildīti vismaz 356 nāvessodi, un tas ir rekords, bet pēdējo desmit gadu laikā – vairāk nekā 2000. Saskaņā ar Nāvessoda informācijas centru valsts izpildīto nāvessodu ziņā ir trešajā vietā aiz Ķīnas un Irānas.
Iespējamais saistījums ar Irānas karu
Pēc ASV un Izraēlas uzbrukumiem Irānai februārī Saūda Arābija kļuvusi par Irānas un Irānai pietuvinātās jemeniešu hūsītu grupas uzbrukumu mērķi. Cilvēktiesību aizstāvji, tostarp organizācijas ALQST pārstāve Marjama Aldosari, uzskata, ka valdība izmanto kara radītos apstākļus, lai pastiprinātu represijas, īpaši pret šiītu minoritāti, kas dzīvo Austrumu provincē. Savukārt Čatemhausas pētnieks Nīls Kvilliams ir piesardzīgāks: viņš norāda, ka reģionālā spriedze pastiprina bažas par nacionālo drošību, taču grūti pierādīt, ka mainījusies cilvēktiesību situācija.
DW 16. novembrī vērsās pie Saūda Arābijas Cilvēktiesību komisijas, taču publicēšanas brīdī atbildi nebija saņēmis.


