Saūda Arābijas, Pakistānas un Turcijas amatpersonas Teherānā sarunās par reģiona drošību

Saūda Arābijas aizsardzības ministrs princis Khalids bin Salmans, Pakistānas armijas vadītājs feldmaršals Asims Munirs un Turcijas izlūkdienesta vadītājs Ibrahims Kalins 26. oktobrī, pirmdien, Teherānā piedalās sarunās ar Irānas amatpersonām par reģiona drošību. Visas trīs valstis ir Mekas kopējās aizsardzības nolīguma dalībnieces — drošības alianses, kas izveidota nestabilitātes apstākļos un bažu dēļ par draudiem, kas saistīti ar Irānu un tās sabiedrotajiem. Sarunas notiek, turpinoties diplomātiskajiem centieniem mazināt spriedzi starp Irānu un ASV, kā arī brīdī, kad Jemenas hūsi, kurus atbalsta Irāna, pastiprina uzbrukumus Saūda Arābijai.

Saskaņā ar Saūda Arābijas un Irānas amatpersonu sniegto informāciju, delegācija tiekas ar Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretāru Mohsenu Rezaji. Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Esmaīls Bagaji šo tikšanos raksturoja kā iespējamu soli virzienā uz sadarbības drošības mehānismiem reģionā. Viņš atkārtoja Irānas ilgstošo aicinājumu veidot tā saukto “endogēno drošību”, kas galvenokārt balstītos uz reģiona valstu spējām un interesēm.

Mekas pakts

Saūda Arābija, Pakistāna un Turcija nolīgumu parakstīja 2026. gada augustā. Tā ietvaros bruņots uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām trim, un pārējām jāsniedz palīdzība. Pakts apvieno Saūda Arābijas finanšu resursus un ietekmi globālajā enerģijas tirgū, Pakistānas kodolspējas un Turcijas attīstīto aizsardzības rūpniecību un dalību NATO. Turcijas amatpersonas uzsvērušas, ka nolīgums nav vērsts pret Teherānu vai citu konkrētu valsti. Ārlietu ministrs Hakans Fidans 8. augusta intervijā aģentūrai Anadolu teica, ka neviena valsts nav nosaukta par kopēju apdraudējumu. Pakistānā nolīgums apstiprināts, savukārt Turcija to iesniegusi parlamentam, bet ratifikāciju vēl nav pabeigusi.

Hūsu uzbrukumi kā pārbaudījums

Raķešu un dronu uzbrukumi no Jemenas hūsu puses Saūda Arābijai kļuvuši par alianses pirmo nopietno pārbaudījumu. Ārkārtas sanāksmē Rijādā 5. oktobrī trīs valstis vienojās virzīties uz kolektīvās aizsardzības saistību īstenošanu, tostarp nodrošināt saskaņoto militāro spēku un spēju ātru izvietošanu Saūda Arābijā. Turcija gan nodala atbalstu Saūda Arābijas aizsardzībai no dalības uzbrukuma operācijās pret hūsiem Jemenā. Fidans 8. oktobrī norādīja, ka nolīgums ir aizsardzības rakstura, un izslēdza Turcijas karaspēka sūtīšanu uz citu valsti uzbrukumu veikšanai. Turcija vērtē iespējamo ieguldījumu pretgaisa aizsardzībā, elektroniskajā karadarbībā un tehniskajā palīdzībā.

Kāpēc dialogs ar Teherānu

Pakistāna pēdējos mēnešos darbojusies kā starpniece starp Teherānu un Vašingtonu. Saūda Arābija vēlas ierobežot hūsu radīto apdraudējumu savai teritorijai un infrastruktūrai, bet Turcija cenšas novērst turpmāku reģiona eskalāciju. Saūda Arābijas sabiedriskās diplomātijas vietnieks ministra amatā Rajeds Krimlijs 26. oktobra ierakstā platformā X norādīja, ka vizīte ir daļa no centieniem mazināt spriedzi un veicināt diplomātiskus risinājumus, kā arī atbalstīt Kataras un Pakistānas starpniecību.

Izziņots, ka vienošanās par jaunu kopēju reģionālās drošības mehānismu nav panākta. Būtiskas atšķirības saglabājas: Saūda Arābijai ir plašas drošības saites ar ASV, Turcija ir NATO dalībvalsts, bet Pakistāna turpina veidot aizsardzības partnerības ar vairākām lielvalstīm.