Saulgriežu tradīcijas vieno Latviju un tuksnesi
Vasaras saulgriežos Latvijā un Kalifornijas tuksnesī cilvēki meklē līdzīgu mieru – svinot sauli, apstājoties un ieklausoties sevī.
Šogad vasaras saulgriežu laikā kāds latvietis atradās Mohaves tuksnesī, vairāk nekā 8000 kilometru no dzimtenes. Neskatoties uz atšķirīgo vidi, viņš pamanīja pārsteidzošas līdzības starp Latvijas Jāņu tradīcijām un tuksneša pieredzi.
Latvijā saulgrieži ir pilnbrieda laiks – zied pļavas, pina vainagus, dedzina ugunskurus, dzied un sagaida saullēktu. Tuksnesī nav košu ziedu, bet rūpīgāk vērojot, atklājas niansēta krāsu palete: zaļi, dzelteni, violeti toņi. Arī tur dzīves ritmu nosaka saule – dienas vidū karstums pārsniedz 40 grādus, tāpēc aktivitātes notiek agri no rīta un vakarā.
- jūnijā saule lēni norietēja aiz džošua koku un granīta bluķu siluetiem. Nākamajā rītā tajā pašā vietā tika sagaidīts saullēkts. Tā neviļus izdzīvota viena no skaistākajām saulgriežu tradīcijām – saules pavadīšana un atkal sagaidīšana.
Karstākajās stundās notika skaņu meditācija, ko vadīja speciāliste Leija Lava. Kristāla un metāla bļodas, gongs, didžeridū radīja mierpilnu noskaņu. Sajūta bija līdzīga tai, ko Latvijā rada ugunskurs – iespēja apstāties, atlaist ikdienu un ieklausīties sevī.
Autors secina, ka, lai gan vienā pasaules malā pin vainagus un dzied, otrā meditē un klausās skaņas, cilvēki meklē vienu un to pašu – mirkli apstāties, sajust dabu un sevi. Saulgrieži atgādina, ka vienojošais ir svarīgāks par atšķirīgo.
