Šefpavārs Juris Latišenoks pēc pieciem gadiem Norvēģijā atgriezies Vidzemē un veido savu uzņēmumu

Šefpavārs Juris Latišenoks pēc pieciem gadiem Norvēģijā kopā ar dzīvesbiedri Lindu atgriezies Latvijā un Vidzemē veido savu viesmīlības uzņēmējdarbību. Pāris šobrīd darbojas Cesvainē, Vecpiebalgā un Madonā. Savu pieredzi par atgriešanos Juris izstāstīja sarunā ar Valkas novada pašvaldību, un tā ir viens no piemēriem ārzemēs strādājušo latviešu atgriešanās stāstiem.

No pandēmijas līdz Norvēģijai

Juris bērnību saistīja ar Rīgu un Jaungulbeni, kur pavadīja vasaras. Vēl pirms izbraukšanas viņš bija piedalījies starptautiskos pavāru konkursos Grieķijā un Taivānā, kā arī stažējies „Michelin” restorānā Francijā. Strādāt ārzemēs viņš sākotnēji neplānoja, taču Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā ēdināšanas nozarei tika noteikti būtiski ierobežojumi. Viņš varēja izvēlēties darbu Saūda Arābijā vai Norvēģijā un izvēlējās Norvēģiju. Piecos gados viņš strādāja aptuveni septiņos vai astoņos restorānos un kafejnīcās.

Norvēģijā Juris iepazinās ar Lindu, un, kad piedzima meita, pāris sāka domāt par pastāvīgu dzīvesvietu. Tuvojoties bērnudārza vecumam, viņi izšķīrās par labu Latvijai, bet dzīvesvietai izvēlējās Vidzemi.

No maizes ceptuves līdz vairākām ēdināšanas vietām

Sākotnēji pāris plānoja nelielu maizes ceptuvi Jaungulbenē. Tomēr radās piedāvājums sniegt ēdināšanas pakalpojumus Cesvaines pilī. Pēc pirmā gada, lai nodrošinātu stabilāku apgrozījumu, Cesvainē tika atvērta vēl viena ēdināšanas vieta. Vēlāk uzņēmēji sāka darbu Vecpiebalgas „Ūdensrozēs”, kur vecs šķūnis pārveidots par pusdienu vietu, un attīstīts arī restorāns. Madonā tiek veidota jauna ēdināšanas vieta ar uzsvaru uz pusdienām. Vecpiebalgā nākotnē plānots rīkot tirdziņus, degustācijas un vakariņas.

Izaicinājumi un padoms citiem

Juris atzīst, ka uzņēmējdarbība Latvijā ir sarežģīta, jo jāsabalansē izmaksas, darbinieku atalgojums un cenas. Kā algots darbinieks ārvalstīs viņš, visticamāk, varētu nopelnīt vairāk, taču šobrīd vēlas izveidot stabilu komandu. Pēc viņa domām, atgriezties jāizlemj katram pašam, kad ir gatavs, un ārzemēs vērts uzkrāt pieredzi, zināšanas un kontaktus.