Senāts: ārstei jāatmaksā slimnīcas rezidentūras stipendija proporcionāli nenostrādātajam laikam

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments izskatīja kasācijas sūdzību lietā, kurā reģionālā slimnīca prasīja no ārstes atmaksāt rezidentūras laikā izmaksāto stipendiju. Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par stipendijas maksas un likumisko procentu piedziņu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apgabaltiesā. Par to Senātā informēja portālu "Delfi". Lēmums svarīgs tāpēc, ka tas skaidro, vai reģionu slimnīcu stipendiju līgumi ar rezidentiem ir spēkā un kādā apmērā tie ir izpildāmi.

Lietas apstākļi

Slimnīca bija noslēgusi stipendiju līgumu ar ārsti, kura vienlaikus ar rezidentūras studijām sāka strādāt šajā slimnīcā. Slimnīca apņēmās maksāt ikmēneša stipendiju un nodrošināt darba vietu pēc studiju beigām. Rezidente apņēmās sekmīgi un nepārtraukti mācīties un pēc studijām slimnīcā nostrādāt vismaz piecus gadus, bet pretējā gadījumā atlīdzināt visus izdevumus divkāršā apmērā.

Darba attiecības tika izbeigtas priekšlaicīgi, jo ārste pati uzteica darbu. Slimnīca cēla prasību par divkāršas izmaksātās stipendijas summas un nokavējuma procentu piedziņu.

Tiesu instanču lēmumi

Rīgas pilsētas tiesa prasību apmierināja daļēji un piedzina daļēju stipendijas maksu. Rīgas apgabaltiesa apelācijas sūdzību noraidīja. Tā uzskatīja, ka pušu vienošanās ir apmācība Darba likuma izpratnē, kur termiņš nevar pārsniegt divus gadus, tāpēc ārstei jāatlīdzina tikai starpība starp šo termiņu un faktiski nostrādāto laiku. Vienošanos par līgumsodu tiesa atzina par pretēju Darba likumam.

Senāta vērtējums

Senāts norādīja, ka rezidentūra nav uzskatāma par profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, uz ko attiecas minētie Darba likuma ierobežojumi. Rezidentūra ir būtiska ārsta izglītības daļa, un bez tās nevar iegūt ārsta sertifikātu. Stipendijas līgums motivē rezidentus noteiktu laiku nostrādāt slimnīcā, lai reģionā būtu pieejami veselības aprūpes pakalpojumi. Šādu pienākumu par leģitīmu atzinusi arī Eiropas Savienības Tiesa. Tāpēc slimnīcai ir tiesības prasīt stipendijas atmaksu, to samazinot proporcionāli nostrādātajam laikam.

Par likumiskajiem procentiem Senāts secināja, ka apgabaltiesa nav pietiekami izvērtējusi, vai ārstei varēja būt pamats šaubīties par saistības izpildi. Viņas nostāja ir pretrunā ar Senāta judikatūru, kas bija publicēta, kamēr puses vēl bija darba attiecībās. Savukārt līgumsoda daļā apgabaltiesa rīkojusies pareizi: likums nedod darba devējam tiesības ar līgumsodu sodīt darbinieku par darba līguma uzteikumu.