Senāts atceļ lēmumu par bāriņtiesas atteikumu skatīt latgaliski rakstītu iesniegumu

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šonedēļ izskatījis blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu, kas saistīts ar pieteikumu par Tukuma novada bāriņtiesas rīcību. Senāts lēmumu daļēji atcēlis, nolemjot, ka jautājums par pieteikuma tālāko virzību jāskata no jauna.

Strīds aizsākās pērnā gada septembrī, kad vīrietis ar diviem latgaliešu rakstu valodā sagatavotiem iesniegumiem vērsās bāriņtiesā. Viņš lūdza iepazīties ar videoierakstu par savu tikšanos ar meitu, izvērtēt saskarsmes norisi un iespējamus riskus bērnam, kā arī palīdzēt organizēt viņa mātes tikšanos ar mazbērniem un vērsties tiesā viņas interesēs par attālinātu saskarsmes kārtību.

Bāriņtiesa atbildēja, ka oficiālā saziņā ar pašvaldības iestādēm obligāti jālieto latviešu valoda, un lūdza iesniegumu pārrakstīt latviešu literārajā valodā. Vīrietis uzstāja, ka viņa iesniegumi atbilst Satversmes un likumu prasībām, taču bāriņtiesa oktobrī atkārtoti pieprasīja iesniegumu tulkojumu, lai to varētu izskatīt. Tad vīrietis vērsās administratīvajā tiesā, prasot atzīt bāriņtiesas rīcību par prettiesisku un uzlikt tai pienākumu atvainoties.

Rajona tiesas tiesnesis daļu prasījuma – par atvainošanos citiem ģimenes locekļiem – atteicās pieņemt, jo persona tiesā var aizstāvēt tikai savas, nevis citu tiesības. Pārējā daļā pieteikums tika noraidīts kā acīmredzami nepamatots, pamatojot, ka pieteicējam nav tiesību prasīt saziņu latgaliski un iestādei nav pienākuma šādus iesniegumus tulkot.

Senāta secinājumi

Senāts atzina, ka daļa no lūgumiem, piemēram, par vecvecāka saskarsmes kārtību, jārisina civiltiesiskā ceļā un neietilpst administratīvajā procesā. Taču lūgums par bērna saskarsmes izvērtējumu skar bērna interešu aizsardzību un ietilpst bāriņtiesas kompetencē, tāpēc iestādei uz to bija jāreaģē.

Senāts arī norādīja, ka tiesnesis pārsteidzīgi noraidījis pieteikumu kā acīmredzami nepamatotu, jo lietā jārisina sarežģīti tiesību jautājumi par latgaliešu rakstu valodas lietojumu un latgaliskās identitātes saglabāšanu, kā arī jāinterpretē Satversmes, Valsts valodas likuma un Latviešu vēsturisko zemju likuma normas. Tā kā skaidru atbilžu nav, lieta jāizskata pilnvērtīgā tiesas procesā pēc būtības.