Senāts atcēla spriedumu Kreiles lietā par Krievijas un PSRS noziegumu slavināšanu
Senāta Krimināllietu departaments atcēlis Rīgas apgabaltiesas lēmumu prokremliskās aktīvistes Jeļenas Kreiles lietā un nodevis to jaunai izskatīšanai. Senāta ieskatā zemākās instances nav pienācīgi pamatojušas, ka sievietes izvietotie simboli bija vērsti uz noziegumu attaisnošanu.
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments atcēlis Rīgas apgabaltiesas lēmumu lietā pret prokremlisko aktīvisti Jeļenu Kreili. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Par to Augstākajā tiesā informēja portālu "Delfi".
Kas bija apsūdzēts
Kreile tika apsūdzēta par Krievijas noziegumu pret mieru un kara noziegumu Ukrainā publisku slavināšanu un attaisnošanu, kā arī par PSRS īstenotā genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu Latvijā slavināšanu. Apsūdzība norāda, ka savas dzīvesvietas logos viņa izvietoja instalācijas ar Krievijas un Padomju Savienības simboliku. Tajās bija Krievijas karogi ar uzrakstiem "Putins mans draugs" un "Dievs sargā Latviju", karoga krāsās veidoti priekšmeti un fotoattēls ar cilvēkiem Sarkanās armijas formastērpos.
Rīgas pilsētas tiesa viņu atzina par vainīgu un piesprieda trīs gadus cietumā. Prokurore bija prasījusi trīs gadus un sešus mēnešus. Apelācijas instancē Rīgas apgabaltiesa spriedumu atstāja negrozītu, un aizstāve iesniedza kasācijas sūdzību. Kreile savu vainu neatzīst.
Senāta argumenti
Senāts piekrita, ka Krievijas un PSRS režīms ir īstenojis noziegumus, kuru slavināšanu aizliedz Krimināllikums. Tomēr tiesa, pēc Senāta domām, pienācīgi nepamatoja secinājumu, ka sievietes vēstījumi bija vērsti tieši uz šo noziegumu attaisnošanu. Tā kā instalācijās noziegumi netika slavināti tieši, tiesai bija īpaši rūpīgi jāpierāda, ka tas darīts slēpti.
Senāts norādīja: lai gan pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā šādu simbolu izmantošanu var uztvert kā atbalstu izdarītajiem noziegumiem, vispārīgs atbalsts valstij vai tās vadītājam automātiski nenozīmē pozitīvu vērtējumu par katru viņu rīcību. Simboliem ir vairākas sabiedrībā atpazīstamas nozīmes, un zemāko instanču tiesas neatspēkoja apsūdzētās piedāvātos alternatīvos skaidrojumus.
Kas jāvērtē atkārtoti
Izskatot lietu no jauna, apelācijas tiesai jāizvērtē, vai Kreile nav izmantojusi vārda brīvību pretēji Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteiktajiem mērķiem. Tai arī iespējami precīzi jānosaka, kādu vēstījumu apsūdzētā ar savām darbībām vēlējusies paust.
