Serbijā pirmstermiņa vēlēšanās uzvar studentu kustības “Studentu saraksts”
Serbijas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās absolūto vairākumu ieguva opozīcijas “Studentu saraksts”, uzvarot ilggadējā līdera Aleksandara Vučiča partiju. ES to atzinīgi vērtē, taču jaunās varas nostāja par sankcijām pret Krieviju un Kosovu rada neskaidrību par Serbijas ceļu uz ES.
Serbijā svētdien notikušajās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas kustība “Studentu saraksts”. Tā ieguva vairāk nekā 52% balsu un absolūto vairākumu parlamentā, sakaujot Aleksandra Vučiča vadīto Progresīvo partiju, kas valdīja 12 gadus. Rezultāts ir svarīgs arī Eiropas Savienībai, jo Serbijas pievienošanās sarunas ir iestrēgušas.
Vučičs septembrī priekšlaicīgi atkāpās no valsts prezidenta amata, lai kandidētu parlamenta vēlēšanās. Pēc balsojuma viņš atzina sakāvi. Progresīvās partijas pārstāvis Milošs Vučevičs paziņoja, ka partija parādīs, kā uzvedas opozīcija, kas aizsargā valsti.
Kā radās kustība
Protesti pret varu sākās pēc 2023. gada maija apšaudēm Mladenovacā un Smederevā, kur tika nogalināti deviņi cilvēki. Tie pieauga pēc 2024. gada 1. novembra, kad Novisadā sabruka dzelzceļa stacijas betona nojume un gāja bojā 15 cilvēki. Protestētāji pauda neapmierinātību arī ar korupciju un mediju cenzūru. Saraksts izveidots 2025. gadā. Tajā ir 250 mācībspēku, zinātnieku un citu profesionāļu, ko izvirzījušas studentu sapulces. Sarakstu vada kardiologs Ilija Srdanovičs.
Eiropas reakcija un neskaidrie jautājumi
Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena apsolīja atbalstīt reformas tiesiskuma, mediju brīvības un korupcijas apkarošanas jomā. ES paplašināšanās komisāre Marta Kosa uzsvēra, ka durvis uz ES ir atvērtas.
Serbijas ceļu uz ES bremzē tās attieksme pret Krieviju. Šovasar astoņas dalībvalstis bloķēja jauna pievienošanās klastera atvēršanu, jo Serbija nav pievienojusies sankcijām pret Krieviju. “Studentu saraksts” ir paziņojis, ka nav plānojis tās ieviest, un norādījis uz atkarību no Krievijas uzņēmuma “Gazprom” gāzes piegādēm, aptuveni 2,2 miljardiem kubikmetru gadā. Kandidāti arī solījuši pārtraukt ieroču eksportu uz kara zonām. Turklāt saraksts uzskata Kosovu, kas neatkarību pasludināja 2008. gadā, par neatņemamu Serbijas daļu.
