Serbijā vēlēšanās uzvarējusi studentu kustība, izbeidzot Vučiča partijas 14 gadu varu
Serbijas parlamenta vēlēšanās svētdien vairāk nekā puse vēlētāju atbalstīja studentu kustību, kas pēc 14 gadiem atņēmusi varu prezidenta Aleksandra Vučiča partijai. Kustība ieguva 140 no 250 vietām parlamentā.
Serbijā svētdien notikušajās vēlēšanās uzvarējusi studentu vadīta protesta kustība, kas aizvadītajos gandrīz divos gados prasīja atbildību par nāvējošu jumta sabrukumu Novisadas dzelzceļa stacijā. Par kustību nobalsoja vairāk nekā 50 % vēlētāju, un tā beigusi Aleksandra Vučiča, arvien autoritārāka līdera, partijas 14 gadu valdīšanu. Vēlēšanās reģistrēta augstākā aktivitāte kopš Dienvidslāvijas sabrukuma 1992. gadā.
Kustība ieguva 140 no 250 parlamenta vietām. Tās kandidātu sarakstā ir gan akadēmiķi, gan sportisti, un viņi tika izraudzīti studentu asamblejās pirms vēlēšanām. Kāds kandidāts kā galveno prioritāti nosauca valsts „sociālo un psiholoģisko detoksikāciju”.
No ielu protestiem līdz varai
Protesti sākās Novisadā pēc stacijas jumta sabrukuma. Tos pavadīja policijas klubu un asaru gāzes lietošana, bet politiskā elite studentus nosauca par nodevējiem. Pagājušā gada aprīlī studenti ar velosipēdiem 13 dienās mēģināja nokļūt Strasbūrā, Francijā, lai pievērstu Eiropas uzmanību demokrātijas vājināšanai Serbijā. Atklātajā vēstulē Francijas prezidentam Emmanuelam Makronam viņi rakstīja, ka brauc nevis bēgt no Serbijas, bet to „atgriezt”.
Vēlēšanu vakarā desmitiem tūkstošu cilvēku svinēja valsts ielās. Kāda 24 gadus veca dalībniece Sāra laikrakstam The Guardian sacīja, ka tieši tajās ielās, kur policija viņus sita, tagad viņi stāv kā uzvarētāji.
Kas gaidāms tālāk
Kustībai nav hierarhijas vai līdera, un tai jāsāk pārvaldīt valsti, kuras mediji un iestādes Vučiča partija gadiem kontrolēja un izmantoja politiskiem mērķiem. Kustības programmā ir 11 punkti, tostarp korupcijas izskaušana, tiesu sistēmas un mediju reforma un labāka piekļuve veselības aprūpei. Kāds kustības pārstāvis atzina, ka brīnumus pāris dienās negaida, bet cer uz normāli funkcionējošām institūcijām.
Serbija ES dalībai pieteicās 2009. gadā, taču process pēdējos gados lielā mērā apstājies. Kustības programma paredz par iespējamo dalību ES rīkot referendumu. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka ES ir gatava atbalstīt reformas tiesiskuma, mediju brīvības un korupcijas apkarošanas jomā. ES paplašināšanās komisāre Marta Kosa norādīja, ka Serbijai var sākties jauna nodaļa un ES durvis ir vērtas.
