Seriāls “Cita māsa Beneta” – jauns skatījums uz Džeinas Ostinas mazāk zināmo varoni
Desmit sēriju seriāls “Cita māsa Beneta”, kas balstīts uz Dženisas Hedlovas romānu, pievēršas Mērijai Benetai – vidējai māsai no “Lepnums un aizspriedumi”, kura oriģinālā paliek otrajā plānā. Seriāls guvis reitingu panākumus, bet kritiķu vērtējumi dalās.
Jaunais seriāls “Cita māsa Beneta” (oriģinālnosaukums “The Other Sister Bennett”) ir pieejams platformā “Tet+”, un tā pasaules pirmizrāde notika šī gada martā. Desmit sēriju garumā tas stāsta par Mēriju Benetu, kuru Džeina Ostina savā 1813. gada romānā “Lepnums un aizspriedumi” attēloja kā mazāk pievilcīgu, grāmatās iegrimušu māsu, kas bieži kalpo kā komisks elements.
Autore Dženisa Vivjena Hedlova, bijusī BBC televīzijas vadītāja, uzrakstīja romānu, kas no Mērijas skatpunkta izvērš viņas dzīvi pēc māsu apprecēšanās. Romāns un seriāls parāda, kā Mērija, uzaicināta pie radiniekiem Gārdineriem Londonā, iegūst pašapziņu un mēģina atrast savu ceļu pasaulē, kur sievietes vērtē pēc izskata un laulības iespējām.
Literatūras kritiķu viedokļi par romānu atšķiras. Daži to dēvē par “mīlestības vēstuli autsaideriem” un uzteic spēju piešķirt dziļumu nepietiekami novērtētam tēlam, bet citi norāda uz pārāk strauju varones transformāciju un pārmērīgu atkarību no Ostinas oriģinālteksta pirmajā trešdaļā. Daži lasītāji to nosauc par klišejisku stāstu par neveiklu meiteni, kura, uzvelkot skaistu kleitu, pēkšņi kļūst populāra.
Seriālā Mēriju atveido aktrise Ella Meja Brukoleri, kura 11. maijā atzīmēja 30 gadu jubileju. Viņa mācījusies Oksfordas Drāmas skolā un Žaka Lekoka Starptautiskajā teātra skolā Parīzē, un jau iepriekš piedalījusies tādos seriālos kā “Pēdējā karaliste”, “Visas Dieva radības, lielas un mazas” un “Čelsijas detektīvs”. Brukoleri ir arī grupas “Marry Me Emelie!” vadošā vokāliste. Kritiķi slavē viņas spēju precīzi atveidot Mērijas neveiklību un iekšējo pasauli, nenonākot pretrunā ar Ostinas oriģinālu.
Seriāls uzreiz kļuva par reitingu hitu – pirmo sēriju 28 dienās noskatījās 7,3 miljoni skatītāju. Kamēr daļa kritiķu to dēvē par sirsnīgu, pārdomātu kostīmdrāmu, citi – īpaši Ostinas puristi – kritizē pārāk modernos dialogus un dažādu rasu aktieru iesaisti, kas neatbilst 19. gadsimta sākuma kontekstam. Tiek atzīmēts, ka pirmās divas sērijas ir smagnējas, bet no trešās sērijas, kad Mērija dodas uz Londonu, seriāls atrod ritmu.
