Sešas valstis atbalsta Lietuvas vadīto piemiņas memoriāla izveidi Briselē totalitārisma upuriem

Vismaz sešas valstis ir paudušas politisku un finansiālu atbalstu Lietuvas vadītajai iniciatīvai izveidot Eiropas mēroga memoriālu Briselē, kas veltīts 20. gadsimta totalitāro režīmu upuriem. Lietuvas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka valsts jau ir atvēlējusi 70 000 eiro šim projektam. Līdzekļus vāc "Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platforma", un līdz šim finansiālu līdzdalību apstiprinājušas Igaunija, Latvija, Albānija, Slovēnija, Polija un Horvātija.

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs vizītes laikā Lietuvā paudis atbalstu iniciatīvai un apliecinājis Latvijas plānus piedalīties. Ministrija norāda, ka sarunas par projekta īstenošanu turpinās ar citām Eiropas valstīm, īpaši Centrāleiropā, kā arī ar Beļģiju un ES institūcijām. Plānots paplašināt iniciatīvu, iesaistot uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas, fondus un privātos ziedotājus.

Plānotais memoriāls Briselē paredzēts, lai godinātu miljoniem totalitāro režīmu upuru visā kontinentā un stiprinātu Eiropas vēsturisko atmiņu. Tas atradīsies ES institūciju kvartālā, esplanādē iepretim Piačas Luksemburgas stacijas pazemes ieejai. Britu arhitekta Cvaja So projektā tiks izmantoti fragmenti no deportēto un politisko ieslodzīto vēstulēm. No aptuveni 39 000 iesniegtajām vēstulēm izvēlēti 800 citāti, kas tiks palielināti un iekalti bruģakmens plātnēs oriģinālvalodās.

Lietuva cer memoriālu atklāt savas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē 2027. gadā. Ārlietu ministrija apliecina, ka sagatavošanas darbi norit, un pašlaik tiek iegūtas nepieciešamās atļaujas no vietējām varas iestādēm. Gadu desmitiem Eiropas valstis, kas izcēlās no padomju bloka, ir centušās panākt, lai padomju laika noziegumi tiktu atzīti līdzvērtīgi nacistu noziegumiem, tostarp ar vienādu kriminālatbildību. 2019. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka Lietuvas tiesas pamatoti atzinušas padomju represijas pret partizāniem par genocīdu.