Skolas psihologs: bailes no skolas bērniem parādās arvien agrāk

Igaunijas skolas psihologs intervijā ERR News stāsta, ka arvien vairāk bērnu — ne tikai pusaudžu — zaudē vēlmi mācīties, un dažiem izvairīšanās pazīmes rodas jau pirms skolas vecuma. Pēc viņas domām, izvairīšanās no skolas rodas tad, kad bērna vajadzības un apkārtējā vide nesaskan, un iemesli var būt ļoti dažādi.

Visbiežāk problēma izpaužas pusaudža gados, kad sākas pubertāte un jaunieši sāk uzdot jautājumus par savu identitāti un nākotni, taču pazīmes bieži manāmas jau agrāk — pat pirmklasniekiem ir grūtības pierast pie skolas. Psihologs min arī gadījumus, kad izcili skolēni pēkšņi pārstāj apmeklēt nodarbības, jo vienkārši vairs nespēj no rīta piecelties — tas liecina par izdegšanu.

Sabiedrības spiediens

Par vienu no cēloņiem tiek minēta uz sasniegumiem orientēta un informācijas piesātināta sabiedrība, kas no bērniem sagaida izcilību visā — gan mācībās, gan sportā. Bērni šīs prasības internalizē un kļūst pārmērīgi paškritiski, kas var novest pie garīgās veselības traucējumiem.

Ko var darīt vecāki un skolas

Psihologs uzsver, ka svarīgākais ir savlaicīgi pamanīt izmaiņas bērna uzvedībā — gan vecākiem mājās, gan skolotājiem. Nepieciešamības gadījumā var pielāgot mācību programmu vai piedāvāt individuālu pieeju, tostarp īslaicīgu mācīšanos mājās. Grūtākie gadījumi ir tie, kad attīstās nevis izvairīšanās no skolas, bet no mācīšanās vispār — bērns paliek mājās, bet nedara neko, jo viņam vienkārši trūkst enerģijas.

Viņa atzīmē, ka skolu pamešana vairs nav saistīta tikai ar sociāli mazaizsargātām ģimenēm — atbalsta sistēmas pieejamība ir izšķirošais faktors. Šobrīd apmēram pusē Igaunijas skolu strādā skolas psihologs, un pašvaldībām ir pienākums segt izmaksas, ja bērnam nepieciešams psihologs ārpus skolas, taču daudzi vecāki par šīm tiesībām nezina. Igaunijā darbojas arī bezmaksas un anonīma skolas psihologu konsultāciju līnija vecākiem un bērniem.