Skolēnu drošība: katrs ceturtais piedzīvojis fizisku agresiju, tālmācība kā pēdējais risinājums
24% Latvijas skolēnu piedzīvojuši fizisku agresiju, 37% emocionālu vardarbību. Daudzi bērni nestāsta par piedzīvoto, un skolas maiņa nereti ir vienīgais veids, kā atgūt drošības sajūtu.
Slimību profilakses un kontroles centra dati atklāj satraucošu ainu: 24% Latvijas skolēnu ir saskārušies ar fizisku agresiju, bet 37% – ar emocionālu vardarbību. Vēl biedējošāk ir tas, ka 30% bērnu par šādiem gadījumiem nevienam nestāstītu, jo netic, ka pieaugušie spēs palīdzēt, bet 13% klusētu kauna dēļ. Šie skaitļi liecina, ka skolas vide ne vienmēr ir droša visiem bērniem.
Izglītības un zinātnes ministre iepriekš norādīja, ka bērna pārcelšana uz citu skolu neatrisina bulinga problēmu, bet tikai pārceļ to uz citu vietu. Tomēr praksē skolas maiņa bieži vien ir vienīgais veids, kā bērns var atkal justies droši. Pēc ilgstošiem un neveiksmīgiem mēģinājumiem risināt situāciju iepriekšējā skolā – sarunām ar audzinātājiem, administrāciju un psihologiem – daudzas ģimenes izvēlas tālmācību kā pēdējo iespēju.
Tālmācība samazina ikdienas fizisko saskarsmi ar pāridarītājiem, dodot bērnam iespēju atgūt emocionālo drošību. Pieredze rāda, ka daļa skolēnu pēc pārejas uz tālmācību atgūst mācību motivāciju un vēlāk sekmīgi atgriežas klātienes skolās. Tomēr arī attālinātajās mācībās droša vide neveidojas pati no sevis – tā prasa regulāru pedagogu, klašu audzinātāju, sociālā pedagoga un vecāku sadarbību.
Sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes par to, kas īsti ir bulings. To bieži jauc ar parastu konfliktu, taču bulings ir mērķtiecīga, ilgstoša un atkārtota vardarbība. Lai izvēlētos pareizos risinājumus, vispirms jāprot noteikt pareizā “diagnoze”. Daudzās skolās pedagogi patiesi cenšas palīdzēt, bet bieži vien pietrūkst gan cilvēkresursu, gan laika, lai iedziļinātos katrā situācijā. Bulingu nevar atrisināt vienā sarunā – tas ir process, kurā jāiesaistās skolai, vecākiem, speciālistiem un pašvaldībai.
Skolas maiņa nav jāuzskata par neveiksmi. Tā var būt iespēja bērnam atgūt svarīgāko – drošības sajūtu, pašcieņu un vēlmi mācīties. Neviena atzīme vai skolas reitings nav svarīgāks par bērna emocionālo labsajūtu.
