Skolu un bērnudārzu pārtikas iepirkumos vietējiem ražotājiem trūkst iespēju

Latvijas skolu un bērnudārzu virtuvēm gada laikā nepieciešams aptuveni 30 500 tonnu pārtikas. Aptuveni 66% šā apjoma piegādā vietējie ražotāji, bet vēl ap 10 400 tonnu nāk no citiem avotiem. Tas nozīmē, ka publiskā ēdināšana ir konkrēta noieta iespēja zemniekiem un pārtikas ražotājiem. Par šo tēmu Dienas Biznesā izteikusies kooperatīva „Provinces Produkti” vadītāja, kuras pārstāvētā organizācija ir ieguvusi bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu.

Šķēršļi iepirkumu sistēmā

Pēc sertifikāta iegūšanas kooperatīvs sāka pētīt Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) publicētos konkursus. Secinājums: labs produkts un BIO sertifikāts vien nav pietiekams nosacījums, lai uzvarētu. Iepirkumos vienlaikus jāsaskaņo cena, piegādes attālums, apjomi, regularitāte, sortiments, dokumentācija un vērtēšanas kritēriji.

Ja galvenais kritērijs ir tikai zemākā cena vai vienā iepirkuma daļā apvienots pārāk plašs produktu klāsts, mazam ražotājam dalība kļūst ļoti ierobežota. Dārzeņu audzētājam nav jāspēj piegādāt arī gaļu, pienu, maizi un bakaleju.

Sistēma pārejas posmā

Pārtikas iepirkumu sistēma Latvijā šobrīd ir pārejas posmā. Iepriekš obligātās Zaļā publiskā iepirkuma prasības vairs nav spēkā līdzšinējā veidā, un tiek veidota jauna ilgtspējīgas pārtikas iepirkumu sistēma. Plānots vairāk uzsvērt ilgtspēju, izsekojamību, kvalitātes shēmas, bioloģisko pārtiku un īsākas piegādes ķēdes.

Kur trūkst vietējās produkcijas

Pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aprēķiniem, vairāk nekā 8000 tonnu no trūkstošā vietējās produkcijas apjoma veido augļi, ogas un dārzeņi. Vietējā produkcija sedz aptuveni 61% kartupeļu, 51% burkānu, 41% ābolu un 51% sīpolu pieprasījuma.

Kooperatīva vadītāja uzskata, ka tirgus vietējai pārtikai pastāv, un jautājums ir par to, vai sistēma spēj savienot pieprasījumu ar ražotājiem. Viņasprāt, produktam ar BIO sertifikātu, kas audzēts dažu desmitu kilometru attālumā no skolas, iepirkumā jābūt reālai priekšrocībai.