Šķūnīša pamati un viens ieraksts zemesgrāmatā: kāpu būvniecības strīds nonāk Augstākajā tiesā
Strīds par īpašumu Apšuciemā, kur mēģināts pamatot māju celtniecību piejūras kāpu aizsargjoslā ar seniem šķūnīša pamatiem un vienu ierakstu zemesgrāmatā, ir nonācis Augstākajā tiesā.
Apšuciemā, Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā, īpašums, kas reiz bijis kāda cilvēka sapnis par mājiņu pie jūras, tagad kļuvis par ilgstošas tiesvedības priekšmetu. Lieta nonākusi līdz pat Augstākajai tiesai, kuras nolēmumam varētu būt nozīme arī citos līdzīgos strīdos par būvniecību piekrastē.
Strīda būtība
Tiesai jāizšķir jautājums, vai gadu desmitiem senas šķūnīša pamatu paliekas un viens vienīgs ieraksts Zemesgrāmatā var kalpot par pietiekamu tiesisku pamatu, lai apietu likumā noteikto aizliegumu būvēt jaunas ēkas kāpu aizsargjoslā. Šādas aizsargjoslas gar Baltijas jūras krastu ir noteiktas, lai ierobežotu apbūvi tiešā jūras tuvumā, un jaunu ēku celtniecība tajās parasti nav pieļaujama.
Kāpēc lieta ir sarežģīta
Īpašuma saistītās puses, šķiet, cerējušas, ka vēsturiska ēkas pamatu esamība kopā ar attiecīgu ierakstu zemes reģistrā varētu tikt uzskatīta par pietiekamu argumentu, lai atļautu būvniecību vietā, kur agrāk atradies neliels saimniecības šķūnis. Tomēr šāda pieeja nonāk pretrunā ar stingro tiesisko regulējumu, kas aizsargā jutīgo kāpu ekosistēmu no apbūves.
Tas, ka strīds sasniedzis Augstāko tiesu, liecina, ka jautājums nav bijis viennozīmīgi atrisināms zemāku instanču tiesās. Šīs lietas iznākums var kļūt par nozīmīgu atskaites punktu turpmākiem gadījumiem, kad piekrastes īpašumu pārstāvji mēģina pamatot jaunu būvju celtniecību, atsaucoties uz vēsturiskām liecībām par kādreiz tur esošām ēkām.
