Slaidiņš: Krievijas ilgstošā gaisa kampaņa mērķē uz Ukrainas nogurumu
Zemessardzes virsnieks Jānis Slaidiņš skaidro, ka Krievija izmanto ilgstošu gaisa uzbrukumu taktiku, lai izsmeltu Ukrainas pretgaisa aizsardzību un demoralizētu sabiedrību. Diplomātiskās sarunas ar ASV pagaidām nesola drīzu kara izbeigšanos.
NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” TV24 skaidrojis, ka Krievijas uzbrukumi Ukrainai arvien vairāk atgādina ilgstošu gaisa kampaņu, nevis atsevišķu mērķu iznīcināšanu. Pēc viņa vērtējuma, Maskavas nolūks ir vienlaikus noslogot Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas, nodarīt kaitējumu infrastruktūrai un enerģētikai, kā arī psiholoģiski nogurdināt iedzīvotājus.
Reaktīvie droni palielina slodzi
Slaidiņš norāda, ka galvenais drošības risks slēpjas Krievijas pārejā uz ilgstošu gaisa izsīkuma modeli. Reaktīvie bezpilota lidaparāti lido ievērojami ātrāk, tāpēc Ukrainas pretgaisa aizsardzībai atliek mazāk laika mērķa atklāšanai, identificēšanai un pārtveršanai. Tas apgrūtina lētāku mobilo pārtvērēju izmantošanu un piespiež visu sistēmu ilgstoši atrasties paaugstinātas gatavības režīmā, kas ietekmē gan resursus, gan spēju ilgtermiņā aizsargāt objektus.
Trīs savstarpēji saistīti mērķi
Pēc Slaidiņa domām, Krievijas gaisa kampaņai ir trīs komponenti — fiziska iznīcināšana, Ukrainas pretgaisa sistēmu izsmelšana un ekonomiskais spiediens, kā arī psiholoģiska ietekme uz sabiedrību. Triecieni pret loģistiku, infrastruktūru un enerģētiku rada traucējumus ikdienas dzīvē arī tālu no frontes.
Informatīvā kampaņa un diplomātija
Slaidiņš uzsver, ka Kremļa informatīvo vēstījumu mērķis vairs nav veidot prokrievisku noskaņojumu, bet gan radīt nogurumu, apātiju un sajūtu, ka pretošanās ir bezjēdzīga. Tas papildina militāro spiedienu ar informatīvu ietekmi, mēģinot iedragāt Ukrainas un tās partneru pārliecību par turpmākas pretošanās jēgu.
Vienlaikus turpinās Krievijas un ASV diplomātiskie kontakti, taču, pēc Slaidiņa teiktā, nav pazīmju par tuvošanos kompromisam teritoriju jautājumā, tāpēc sarunas nevajadzētu uzskatīt par tuvu kara beigu pazīmi. Tuvākā nākotnē galveno risku Slaidiņš definē kā četru faktoru kombināciju — militāro spiedienu frontē, ilgstošu gaisa teroru, triecienus pa aizmuguri un informatīvo kampaņu demoralizācijai.
