Slaidiņš: Krievijas triecieni Ukrainas aizmugurei drīzāk atgādina cerību uz brīnumu nekā stratēģiju
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku majors Jānis Slaidiņš uzskata, ka Krievija, nespējot gūt panākumus frontē, cer ar raķešu un dronu triecieniem salauzt ukraiņu pretestību. Viņaprāt, Maskava sarunās ar ASV atrodas vājās pozīcijās un mēģinās diplomātisko procesu novilcināt.

Krievija, nespēdama gūt izšķirošus panākumus frontē Ukrainā, arvien biežāk izmanto raķešu un dronu triecienus Ukrainas aizmugurei. Tās mērķis, pēc Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majora un Zemessardzes štāba virsnieka Jāņa Slaidiņa vērtējuma, ir salauzt sabiedrības pretestību un izraisīt politisku nestabilitāti, proti, jaunu Maidanu. Viņš to pauda televīzijas kanāla TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” 2026. gada 22. novembrī. Eksperta ieskatā šāda taktika vairāk līdzinās cerībai uz brīnumu nekā reālai militārajai stratēģijai.
Kāpēc taktika varētu nedarboties
Slaidiņš norādīja, ka nav skaidrs, kāpēc Krievija cer uz panākumiem tagad, ja tas nav izdevies iepriekšējos kara gados. Pēc viņa teiktā, ukraiņi jau ir pārdzīvojuši vairākas ziemas, tāpēc nav saprotams, kas viņus šoreiz piespiestu kapitulēt.
Viņš atzīmēja arī to, ka Krievija lielu daļu ekonomisko resursu novirza dronu un raķešu ražošanai. Šie ieroči var nodarīt Ukrainai ievērojamu kaitējumu, taču tas automātiski neuzlabo pašas Krievijas ekonomisko un stratēģisko stāvokli.
Sarunas ar ASV
Slaidiņa vērtējumā Krievijai vienīgā iespēja izkļūt no kara ar vairāk vai mazāk pieņemamiem nosacījumiem ir sarunas, taču pašreizējais brīdis Maskavai nav izdevīgs. Bez panākumiem frontē un pēc pazemojuma, ko radīja triecieni Krimas tiltam, Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunās iesaistās no novājinātām pozīcijām. Tāpēc eksperts pieļauj, ka Kremlis centīsies procesu novilcināt, tostarp noraidot ASV priekšlikumus par Eiropas iesaisti sarunās.
Vienlaikus Slaidiņš uzsvēra, ka sarunu sākšana pati par sevi vēl nenozīmē kara beigas. Viņš diplomātiju raksturoja kā vēl vienu kara dimensiju līdzās sauszemei, jūrai, gaisam un kibertelpai. Kā piemēru viņš minēja Vjetnamas karu, kurā ASV bombardēšanas intensitāte pieauga tieši tad, kad aktivizējās sarunu process.
Viņaprāt, savstarpējie triecieni tiltiem paši par sevi nemaina situāciju frontes līnijā, taču var ietekmēt pušu pozīcijas iespējamajās sarunās.

