Šlesera partijas nelikumīgo pavasara kampaņu palīdzējuši segt ar tranzītbiznesu saistīti uzņēmēji
Raidījums "Nekā personīga" atklāj, ka partijas "Latvija pirmajā vietā" liķi 340 tūkstošu eiro parādu KNAB priekšā segusi virkne sinhronu ziedojumu no bankas darbiniekiem un ar tranzītbiznesu saistītiem uzņēmējiem. Politiķis Aināra Šlesera reklāmas kampaņu šopavasar sākotnēji apmaksāja biedrība "Latvija pirmā", apejot kampaņu izdevumu ierobežojumus.
Vēl pirms oficiālā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda šopavasar Rīgas ielās parādījās plakāti ar partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) politiķi Aināru Šleseru. Kampaņu finansēja nevis pati partija, bet Šlesera biedrība "Latvija pirmā" — tā politiķis centies apiet partijām noteiktos kampaņu izdevumu griestus. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tomēr pieprasīja, lai kampaņā iztērētos 340 tūkstošus eiro partija atmaksā no savas kases.
Raidījums "Nekā personīga" atklāj, ka divu mēnešu laikā partija biedrībai izmaksājusi tieši prasīto summu vairāk nekā 20 pārskaitījumos. Tajā pašā periodā strauji auguši arī partijas ienākumi — dati liecina, ka biedri un labvēļi trīs mēnešos saziedojuši tieši nepieciešamo summu.
Ziedojumi no bankas un tranzīta uzņēmumiem
KNAB datubāze rāda, ka maija vidū partija saņēmusi maksimāli atļauto ziedojumu no abiem lielākajiem "Rietumu bankas" akcionāriem, kā arī no diviem bankas vadības pārstāvjiem. Jūnija vidū nedēļas laikā naudu pārskaitījuši vēl vismaz deviņi bankas darbinieki. Banka atteikusies komentēt darbinieku un akcionāru privātos maksājumus.
Starp ziedotājiem ir arī pieci viena ostas uzņēmuma darbinieki, vairāki ziedotāji no radio uzņēmumu grupas, kā arī sinhroni maksājumi no firmas, kas kādreiz piederēja "Skonto" grupai, bet tagad pieder LPV biedram. Ziedojuši arī kādreizējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks, ogļu un graudu pārkraušanas uzņēmuma vadītājs, tirdzniecības centra īpašnieks un ilggadējs elektronikas veikalu tīkla īpašnieks, kura cita uzņēmuma darbību pirms vairākiem gadiem saistīja ar piegādēm Krievijas raķešu ražotājiem — apsūdzību uzņēmums noliedzis.
KNAB pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām jau reiz pārbaudīja līdzīgus koordinētus maksājumus no ar Šleseru saistītiem uzņēmumiem, taču pierādīt aizliegtu vienošanos neizdevās. Latvijā partijām liegts saņemt ziedojumus no uzņēmumiem, un koordinēta ziedošana var liecināt par šī aizlieguma apiešanu. KNAB interviju raidījumam atteicis.
Līdzīgu shēmu, kad kampaņu finansē biedrība, nevis partija, Šlesers izmantojis jau pirms 12 gadiem, tolaik slēpjot finansējuma avotu — vēlāk atklājās, ka to segušas "Rietumu banka", uzņēmējs Mihails Uļmans un ar Krieviju saistīta firma.
