Šlesers: sankciju sekas attiecībās ar Krieviju justos vēl desmit gadus pēc kara beigām
Partijas “Latvija pirmajā vietā” vadītājs Ainārs Šlesers TV24 raidījumā “Naudas cena” paziņoja, ka sankciju sekas saglabātos ap 10 gadiem arī tad, ja karš beigtos nekavējoties. Viņš kritizēja valdības pieeju ostu un tranzīta jautājumos.

Partijas “Latvija pirmajā vietā” valdes priekšsēdētājs, Rīgas domes deputāts un 15. Saeimas deputāts Ainārs Šlesers televīzijas TV24 raidījumā “Naudas cena” pauda uzskatu, ka sankciju sekas un attiecību problēmas ar Krieviju saglabātos vēl aptuveni desmit gadus pat tad, ja karš beigtos jau rīt. Viņš kritizēja arī valdības rīcību Latvijas ostu un tranzīta nozarē, ko raksturoja kā nekonsekventu. Tēma ir aktuāla, jo ostu konkurētspēja un attiecības ar Krieviju joprojām raisa diskusijas par valsts ekonomikas nākotni.
Ostas un politiskā nostāja
Šlesers atgādināja, ka no 2004. līdz 2009. gadam bijis satiksmes ministrs, un teica, ka lēmumi par tranzītu prasa skaidru politisko nostāju. Viņaprāt, ja valsts vēlas pilnībā pārtraukt ekonomiskās saites ar Krieviju, tai jābūt gatavai pieņemt attiecīgus lēmumus arī par ostām un dzelzceļu.
Viņš uzsvēra Latvijas trīs ostu ģeogrāfisko priekšrocību, taču norādīja uz kravu trūkumu un grūtībām konkurēt ar kaimiņvalstīm. Pēc viņa domām, ostas nevajadzētu slēgt tikai tāpēc, ka pašreizējā Krievijas politika nepatīk; jāskatās uz ilgāku laika posmu.
Salīdzinājums ar Lietuvu
Šlesers apgalvoja, ka Lietuva gūst ievērojamus ienākumus no kravu pārvadājumiem uz Kaļiņingradu, kas ļaujot Lietuvas ostām piedāvāt zemākus tarifus, ar kuriem Latvijas ostas nespējot konkurēt. Pēc viņa teiktā, uz Kaļiņingradu ar Lietuvas un Eiropas saskaņojumu tiekot pārvadāti aptuveni desmit miljoni tonnu kravu. Viņš uzskata, ka Latvijai aktīvāk jāmeklē iespējas attīstīt tranzītu un piesaistīt kravas no citiem reģioniem, nevis jāpaļaujas uz agrākajiem ekonomiskajiem sakariem.
ASV investīcijas Centrālāzijā
Raidījumā Šlesers pieminēja arī ASV valsts sekretāra Marko Rubio vizīti Uzbekistānā un tur izziņotās vienošanās par 12 miljardu investīcijām Centrālāzijā. Viņš jautāja, kāpēc līdzīga mēroga ieguldījumus nesaņem Latvija, kuras drošība, pēc viņa vārdiem, ir atkarīga no stratēģiskā partnera labvēlības.
Skatījumi raidījumā ir paša politiķa paustie apgalvojumi.


