Sludinājumā solīta alga, intervijā – minimālā: kā tas iespējams pēc likuma?

Sociālajos tīklos izvērsusies plaša diskusija par situācijām, kad darba sludinājumā norādīta viena alga, bet darba intervijā darba devējs piedāvā ievērojami mazāku, nereti minimālo, atalgojumu. Diskusiju uzsākusi sieviete, kas aprakstīja pati piedzīvotu gadījumu, kad intervijā norādījusi uz atšķirību starp sludinājumā solīto un piedāvāto summu, saņemot neapmierinātu darba devēja reakciju.

Komentāros vairāki lietotāji atzinuši, ka piedzīvojuši līdzīgas situācijas – gan atalgojuma samazināšanu jau darba līgumā, gan sludinājumos publicētas summas, kurās iekļauti bonusi un piemaksas, kas rada maldinošu priekšstatu par reālo pamatalgu. Daži diskusijas dalībnieki pieņem, ka darba devēji paļaujas uz kandidātu emocionālo iesaisti un laika investīciju, kas liek piekrist neizdevīgākiem nosacījumiem.

Ko nosaka likums

Darba likuma 32. pants paredz, ka sludinājumā jānorāda algas amplitūda – no zemākās līdz augstākajai summai. Kā skaidro Valsts darba inspekcija, konkrētā alga tiek noteikta tikai darba līgumā, tāpēc piedāvājums, kas atbilst sludinājumā minētās amplitūdas zemākajai robežai, pats par sevi nav pārkāpums. Taču, ja piedāvātā summa ir zemāka par visu norādīto diapazonu, kandidātam ir pamats prasīt skaidrojumu. 2026. gadā minimālā alga Latvijā ir 780 eiro bruto.

Algu līmeņi Latvijā

Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2026. gada otro ceturksni rāda, ka vidējā bruto alga bija 1886 eiro, bet mediānā bruto alga – 1527 eiro. Lielākās algas ir telekomunikāciju un finanšu nozarēs, zemākās – izmitināšanas un ēdināšanas sektorā. Arī reģionālās atšķirības ir izteiktas – Rīgā vidējā alga pārsniedz Latgales rādītāju par vairāk nekā 700 eiro.

VIAA aptaujas dati liecina, ka algai ir izšķiroša loma darba maiņā – to kā galveno iemeslu min puse respondentu. Vienlaikus darba devēju sniegtajai informācijai par darba tirgu uzticas tikai apmēram trešdaļa aptaujāto.