Smadzeņu veselība uzmanības centrā: jauna asins analīze vardarbības upuriem un valodu apguves ieguvumi novecojot
Zinātnieki strādā pie asins analīzes, kas varētu objektīvi pierādīt smadzeņu traumas intīmā partnera vardarbības upuriem, savukārt cita pētniecība rāda, ka svešvalodu apguve var palīdzēt saglabāt smadzeņu darbību vecumdienās.
Asins analīze varētu palīdzēt vardarbībā cietušajiem
Britu Kolumbijas Universitātes (UBC) zinātnieki Kanādā strādā pie asins analīzes, kas ļautu objektīvi konstatēt smadzeņu traumu personām, kuras cietušas no intīmā partnera vardarbības. Kā ziņo The Globe and Mail, pētniecības iniciatīva ASCEND-IPV pētīja 177 vardarbībā cietušo sieviešu asins paraugus, meklējot ar smadzenēm saistītus proteīnus, kas izdalās asinīs pēc smadzeņu bojājuma. Profesore Šerila Velingtone (Cheryl Wellington) skaidro, ka šo proteīnu daudzums asinīs ir ļoti niecīgs, tāpēc to atklāšana ir tehniski sarežģīta, taču UBC komandai ir Kanādas apjomīgākā programma šādu bioloģisko marķieru noteikšanai. Pētījums liecina, ka aptuveni astoņām no desmit pētītajām sievietēm, iespējams, ir kāda veida ar vardarbību saistīts smadzeņu bojājums.
Šobrīd Kanādā nav vienotas pārbaudes kārtības neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs vai patversmēs, lai dokumentētu smadzeņu traumas gadījumos, kad ziņots par intīmā partnera vardarbību. Tāpēc daudzas cietušās, tāpat kā Viktorijā dzīvojošā Kristena Sandborna, kuras stāstu apraksta izdevums, baidās vērsties pie ārsta vai policijā, jo bažījas, ka diagnoze varētu tikt izmantota pret viņām bērnu aizgādības strīdos. Pēc Statistikas Kanādas datiem, 2024. gadā valstī reģistrēti 128 175 intīmā partnera vardarbības upuri jeb 356 upuri uz 100 000 iedzīvotāju no 12 gadu vecuma, taču faktiskais skaits, visticamāk, ir lielāks, jo daudzi gadījumi netiek ziņoti. Pētnieki cer, ka jaunā analīze varētu kalpot par objektīvu pierādījumu tiesās, līdzīgi kā DNS pierādījums vai lūzuma rentgens.
Valodu apguve kā smadzeņu treniņš vecumdienās
Savukārt izdevums The Conversation atgādina, ka svešvalodu apguve ir viena no sarežģītākajām garīgajām aktivitātēm — tā prasa vienlaikus atcerēties vārdus, atpazīt skaņas un gramatikas likumus, kā arī ātri atrast pareizo izteicienu. Pētījumi liecina, ka divvalodība saistīta ar atšķirībām smadzeņu pelēkajā un baltajā vielā, un dažos pētījumos konstatēts, ka divvalodīgiem cilvēkiem demences simptomi parādās vēlākā vecumā nekā viendabīgiem runātājiem. Tas liecina, ka valodu zināšanas var stiprināt tā saukto kognitīvo rezervi — spēju saglabāt smadzeņu funkcijas, neraugoties uz ar vecumu saistītām izmaiņām, lai gan tas negarantē pasargāšanu no demences vai Alcheimera slimības.
Pētniece norāda, ka labumu var gūt arī tie, kas valodu sāk mācīties pieaugušā vecumā — svarīgākais esot nevis sasniegtā valodas prasme, bet pats ilgstošais mācīšanās process, kas liek smadzenēm pastāvīgi pielāgoties un risināt jaunus uzdevumus.
