Sociālajos tīklos skeptiski vērtē Kulberga lēmumu par ierēdņu algu iesaldēšanu

Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) otrdien pausto ieceri nākamgad neceļt algas virknei valsts pārvaldē strādājošo amatpersonu sabiedrība sociālajos tīklos uzņēmusi ar ievērojamu skepsi. Daudzi komentētāji pauž pārliecību, ka lēmums ir saistīts ar tuvojošamies vēlēšanām un pēc tām varētu tikt atcelts.

Vairāki lietotāji lēmumu dēvējuši par "priekšvēlēšanu teātri", prognozējot, ka algas tiks "atsaldētas" tiklīdz sāks darbu jauna Saeima. Citi izteikuši šaubas, vai solītais tiešām tiks īstenots ilgtermiņā.

Jautājumi par citiem atlīdzības veidiem

Daļa komentētāju vērš uzmanību uz to, ka paziņojums attiecas tikai uz mēnešalgām, nevis uz citiem atlīdzības elementiem – kompensācijām un prēmijām. Izskan ironiski komentāri, ka, iespējams, algas gan tiks iesaldētas, taču prēmijas turpinās augt. Atlīdzības likums patiešām paredz ne tikai mēnešalgu, bet arī citas atlīdzības sastāvdaļas, un Saeimas deputātu gadījumā mēnešalga un kompensācijas tiek publiskotas atsevišķi.

Citi komentētāji uzskata, ka algu nepalielināšana vien nav pietiekams pasākums, un aicina drīzāk samazināt ierēdņu skaitu, nevis tikai apturēt algu kāpumu.

Neskaidrības par pašu jēdzienu

Daļai sabiedrības neskaidrības radījis pats termins "algu iesaldēšana" – daži to interpretējuši burtiski, jautājot, vai tas nozīmē algas izmaksas apturēšanu uz laiku. Patiesībā runa ir par bāzes mēnešalgas pieauguma apturēšanu, proti, tā nākamgad netiktu palielināta.

Pašreizējā sistēma paredz, ka bāzes mēnešalgas izmaiņas aprēķina pēc likumā noteiktas formulas, ņemot vērā vidējās darba samaksas un inflācijas rādītājus. 2026. gadam pieaugums jau bija noteikts 0% apmērā, saglabājot 2025. gada līmeni. Ja iecere par 2027. gadu tiks īstenota, šis līmenis nemainīsies vēl vienu gadu.