Spānija ierosina jaunu ES kopējo aizņēmumu mehānismu

Spānijas finanšu ministrs Karloss Kverpo (Carlos Cuerpo) intervijā Euronews norādījis, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija rada izdevīgu iespēju virzīt jaunu kopējās aizņemšanās mehānismu Eiropas Savienībā. Pēc ASV atsāktās karadarbības ar Irānu, jautājums par drošiem aktīviem kļuvis arvien aktuālāks, un ES cenšas stiprināt eiro kā globālās rezerves valūtas lomu.

Trešdien Spānija izplatījusi detalizētu priekšlikumu par jaunu mehānismu ar nosaukumu "Eiropas Suverēnā iekārta" (European Sovereign Facility). Tas apvienotu kopējo parādu, samazinot izmaksas, kas rodas nacionālās fragmentācijas dēļ, vienlaikus prasot dalībvalstīm ievērot ES fiskālās disciplīnas noteikumus.

Ja mehānismā piedalītos visas 27 dalībvalstis, Eiropas Stabilitātes mehānisms un Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, ikgadējā emisija sasniegtu 850 miljardus eiro, ļaujot piecu gadu laikā uzkrāt kopējo parādu 5 triljonu eiro apmērā. Ja visas valstis nepievienotos, Spānija piedāvā sākotnēji veidot "ieinteresēto koalīciju". Tomēr dokumentā uzsvērts, ka, lai iniciatīva būtu jēgpilna, tajā jāpiedalās vismaz piecām lielākajām eiro zonas emitentvalstīm, kuras vienas spētu nodrošināt ikgadēju emisiju aptuveni 540–550 miljardu eiro apmērā.

Mehānisma garantijas būtu divējādas: aizdevumi dalībvalstīm un ES budžets. Šobrīd ES dalībvalstis apspriež 2028.–2034. gada budžetu, kas jāpieņem līdz 2026. gada beigām, un finansējuma jautājums ir karstu diskusiju centrā.

Spānijai būs jāpārliecina valstis, kas stingri iebilst pret jaunu kopēju aizņemšanos, piemēram, Ziemeļvalstis, Vācija un Nīderlande. Savukārt Francija un Grieķija jau publiski atbalstījušas ideju.