Spānijā šā gada Nodokļu brīvības diena iestājas 20. augustā — vēlāk nekā jebkad
Pēc domnīcas Fundación Civismo aprēķiniem, vidējais Spānijas darbinieks 2026. gadā nodokļiem un sociālajām iemaksām velta 231 dienu — par divām dienām vairāk nekā pērn un par 54 dienām vairāk nekā 2018. gadā.
Spānijas liberālā domnīca Fundación Civismo aprēķinājusi, ka šogad tā dēvētā Nodokļu brīvības diena — brīdis, kad vidējais darbinieks nopelnījis pietiekami, lai segtu gada nodokļus un sociālās iemaksas — iestājās 20. augustā. Tas nozīmē, ka nodokļu un iemaksu slogs veido 231 dienu no gada, par divām dienām vairāk nekā 2025. gadā.
Domnīca norāda, ka pieaugums nav skaidrojams tikai ar tiešiem nodokļu kāpumiem. Kopš Pedro Sančess 2018. gadā kļuva par premjerministru, kad Nodokļu brīvības diena iekrita 27. jūnijā jeb 177. gadā dienā, rādītājs pakāpeniski pārcēlies par 54 dienām uz priekšu. Par cēloņiem tiek minēti iedzīvotāju ienākuma nodokļa slieksmi, kas nav pietiekami pielāgoti inflācijai, augošas sociālās apdrošināšanas iemaksas, dažu augstāku pievienotās vērtības nodokļa likmju atgriešanās un jauni pašvaldību nodevumi.
Aprēķina piemērs
Savā modelī domnīca izmanto darbinieku ar bruto gada algu 32 446 eiro, kura kopējās nodarbināšanas izmaksas darba devējam, ieskaitot darba devēja iemaksas, sasniedz 42 390,70 eiro. Darbinieks saņem aptuveni 24 724,91 eiro neto, bet 17 665,79 eiro jeb 41,7% no kopējām izmaksām aiziet ienākuma nodoklim un abu pušu sociālajām iemaksām — tātad no katriem 100 nodarbināšanas izmaksu eiro darbinieks saņem tikai 58,30 eiro.
Domnīca uzsver, ka darbinieki var nonākt augstākā nodokļu slieksnī pat tad, ja alga pieaugusi minimāli, jo nodokļu sliekšņi nav pilnībā indeksēti atbilstoši inflācijai. Papildus tam aprēķināts, ka vidējais darbinieks gadā maksā aptuveni 2213 eiro PVN, kas atbilst gandrīz 33 neto ienākumu dienām, savukārt tā sauktie "klusie nodokļi" — nekustamā īpašuma nodoklis, transportlīdzekļu nodoklis, mantojuma un dāvinājuma nodokļi un citas reģionālas un pašvaldību nodevas — kopā veido aptuveni 4110 eiro jeb vairāk nekā divu mēnešu neto ienākumu.
Rādītājs atšķiras arī pa Spānijas 17 autonomajām kopienām — agrākā Nodokļu brīvības diena bija Basku zemē (14. augustā) un Madridē (15. augustā), bet vēlākā — Katalonijā un Estremadurā (26. augustā).
Metodoloģija gan tiek kritizēta — laikraksts El País citējis ekspertus, kuri norāda, ka rādītājs neatspoguļo veselības aprūpi, izglītību, pensijas un citus valsts pakalpojumus, ko nodokļi finansē. Spānijas oficiālā nodokļu attiecība pret IKP 2025. gadā bija ap 38%, salīdzinot ar 35,2% 2019. gadā, taču joprojām zemāka nekā vairākās citās lielās Eiropas ekonomikās.
