Sporta fizioloģijas lektore skaidro, vai karstumā ir vērts skriet

Tallinas Universitātes sporta fizioloģijas lektore Karmena Reinpelde portālam Novaator skaidro, ka skriešana karstā laikā nav kaitīga, ja organisms ir tam pielāgojies. Tomēr pirmā īstā karstuma diena Igaunijā bieži iestājas negaidīti, un, ja cilvēks iepriekš nav trenējies šādos apstākļos, organisms var pārkarst, jo muskuļi paši rada lielu siltuma daudzumu. Tas var kļūt bīstami.

Lai pielāgotos karstumam, sportisti izmanto īpašus treniņus, piemēram, vēsā laikā ģērbjas siltāk vai trenējas telpās bez dzesēšanas. Šādi organismā notiek izmaiņas, kas palīdz labāk pielāgoties un atdzist – piemēram, cilvēks sāk ātrāk svīst, kas to atvēsina. Tā kā karstuma pacietība katram ir atšķirīga, nav noteiktas temperatūras, pie kuras būtu jāatsakās no skriešanas. Temperatūrā virs 30 grādiem sākumā būs grūti gandrīz visiem, bet ikviens var pakāpeniski pieradināt organismu, piemēram, ģērbjoties siltāk.

Pielāgošanās treniņi jāveic regulāri, citādi organisms ātri atgriežas komforta zonā, taču tos nevajag darīt katru reizi. Sākt šādus treniņus nekad nav par vēlu – ja tos dara 3–4 reizes nedēļā, jau pēc divām nedēļām būs manāmas pielāgošanās pazīmes. Cik ātri un efektīvi notiek pielāgošanās, ir ļoti individuāli – cilvēkam jāieklausās savā ķermenī. Ja skriešanas laikā ir komfortabli, organisms jau ir pielāgojies vai pielāgojas.

Pat pēc pielāgošanās svarīgi uzmanīt, lai organisms nepārkarstu un nezaudētu pārāk daudz šķidruma. Biežākā kļūda – skrējēji dodas īsā skrējienā (30–40 minūtes) un neņem līdzi ūdeni. Ja ārā ir ļoti karsts, Reinpelde iesaka skriet no rīta, jo vakarā gaiss bieži nepaspēj atdzist. Skrienot obligāti jāvalkā galvassega un jāņem līdzi pietiekami daudz ūdens. Palīdz arī mitrs krekls – daži skrienot novelk kreklu, bet tas nav prātīgi, jo saule tieši silda ādu un atdzist kļūst grūtāk. Mitrs krekls atvēsina daudz labāk.

Patīkams jaunums ir dzeramā ūdens krāni gar daudziem velo un gājēju celiņiem Igaunijā – var ne tikai padzerties, bet arī samitrināt galvassegu. Šādi sīkumi palīdz justies labāk pēc skrējiena. Kā saprast, ka cilvēks jau ir pārkarsis? Bieži temps ir zems, pulss kārtībā, bet organisms vienkārši neļauj turpināt – parādās vājums, slāpes, reibonis, galvassāpes, slikta dūša. Pasliktinoties pašsajūtai, labāk pāriet uz soļošanu, dzert ūdeni, atvēsināties un doties ēnā. Vissvarīgākais ir uzticēties savām sajūtām. Reinpelde arī iesaka pievērst uzmanību blakus trenējošos cilvēku stāvoklim – ja runa vai uzvedība kļuvusi savāda, tas var liecināt par pārkaršanu.