Strazdiņš par "CSCTelecom" datubāzes noplūdi: īsziņas krāpniekiem var būt "zelta bedre"
Kiberdrošības blogeris Elviss Strazdiņš skaidro, ka no telekomunikāciju uzņēmuma "CSCTelecom" Latvijas atzara datubāzes iespējami noplūdušas 125 miljoni īsziņu, tostarp banku ziņojumi. Uzņēmums saka, ka nepilnības novērstas un piekļuve slēgta.
Latvijā strādājošā telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja "CSCTelecom" datubāzē, iespējams, bijušas publiski pieejamas aptuveni 125 miljoni īsziņu, par ko ziņoja tehnoloģiju portāls "Cybernews". Programmētājs un kiberdrošības blogeris Elviss Strazdiņš norāda, ka šādi dati var būt ļoti vērtīgi krāpniekiem, jo īsziņās ir informācija par cilvēku finansēm un privāto dzīvi.
Ko atklāja pētnieki
Atbilstoši "Cybernews" informācijai, datubāzē bija īsziņas no banku "Swedbank" un SEB, ārkārtējo situāciju dienesta tālruņa līnijas 112 un desmitiem mazumtirgotāju. Pētnieki datubāzi atrada 28. septembrī. Tajā bija ziņas no 2022. gada oktobra līdz 2026. gada septembrim, un saturs tika papildināts reāllaikā. Pētnieki brīdina, ka vienreizējie kodi un paroļu atjaunošanas saites varētu ļaut uzbrucējiem pārņemt kontus.
Uzņēmuma skaidrojums
"CSCTelecom" pēc ziņojuma par drošības nepilnībām tās ir novērsis un aizvēris attiecīgo piekļuvi. Uzņēmums veicis serveru un pieejamās tehniskās informācijas pārbaudi, un līdz šim nav konstatējis datu pārveidošanu vai dzēšanu, kā arī pierādījumus par ļaunprātīgu izmantošanu. Tomēr secinājumi pilnībā neizslēdz, ka dati varētu būt apskatīti vai kopēti ārpus pētnieku piekļuves. Par incidentu informēta kiberincidentu novēršanas institūcija "Cert.lv".
Strazdiņa vērtējums
Strazdiņš min vairākus piemēru: datubāzē ir "Citybee" apstiprinājuma kodi, taču tos, visticamāk, vairs nevar izmantot. "Ergo" ziņās ir informācija par apdrošināšanas gadījumiem, bet SEB – par kavētiem maksājumiem un iemaksām pensiju 3. līmenī. Vissliktāk, pēc viņa teiktā, ir ar "Swedbank": ziņās ir plaša informācija par maksājumiem un konta atlikumu. Kopā ar telefona numuru tas krāpniekiem ir "zelta bedre". Viņš norāda, ka nav zināms, kas datus ieguvis.
Nākotnē Strazdiņš iesaka izslēgt paziņojumus īsziņu veidā un izmantot uzņēmumu oficiālās lietotnes.
