Žurnālā Ir: deputātu solījums jāizrunā katram atsevišķi

Žurnāla Ir viedokļu rubrikā 13. novembrī publicēts Laumas Paegļkalnas raksts par Saeimas deputātu svinīgo solījumu. Iemesls ir priekšlikums, kas jaunievēlētās Saeimas pirmās sēdes sākumā izskanēja: deputātiem solījumu nolasīt kopīgi, lai ietaupītu laiku un ātrāk sāktu darbu. Autore ar to nepiekrīt.

Zvērests kā personisks apliecinājums

Paegļkalna atgādina, ka zvēresta tradīcija ir ļoti sena. Kā vienu no senākajiem zināmajiem rakstītajiem piemēriem viņa min Šumeras pilsētvalsts Lagašas valdnieka Eannatuma pieprasījumu kaimiņu pilsētas Ummas valdniekam zvērēt ievērot robežas. Viņa norāda, ka zvērests publiski nostiprina saistību un paredz atbildību par tās pārkāpšanu. Autore piebilst, ka tas ir publisks apliecinājums, kas papildina likuma normas ar personisku atbildību, un ka tur, kur valsts nevar kontrolēt, darbojas tikai dotais vārds.

Latvijā Saeimas deputāta un Valsts prezidenta solījuma teksts ir ietverts Satversmē, bet tiesneša zvērestu nosaka likums. Autore uzsver, ka amatpersona nevar izvēlēties, kuras solījuma daļas izteikt. Deputāta solījums sākas ar vārdu “es”, un šo atbildību nevar uzņemties partija, frakcija vai parlamenta vairākums. Ja tekstu izrunātu simts balsu vienlaikus, katra deputāta atbildība, viņasprāt, skanētu mazāk skaidri.

Valsts nepārtrauktība solījumā

Paegļkalna ierosina diskutēt, vai deputāta solījumā būtu jānosauc arī Latvijas valsts nepārtrauktība un okupācijas un aneksijas prettiesiskums. Šobrīd solījumā īpaši minētas suverenitāte, demokrātija un latviešu valoda. Autore saista šo jautājumu ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un norāda, ka Ukrainas teritoriālās integritātes atzīšana ir saistīta ar to pašu principu, uz kura balstīta Latvijas neatkarības atjaunošana.

Viņa vienlaikus brīdina, ka solījumu nevajadzētu pārvērst garā politisko nostāju sarakstā. Jebkādi grozījumi, pēc viņas domām, prasītu rūpīgu juridisku izvērtējumu un atklātu diskusiju.