pirmdiena, 2026. gada 16. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 16. novembris 08:03

Streips: Eiropas Parlamenta deputāti un Latvijas politiķi nedrīkstētu doties uz Krieviju

Latvijas Avīzes autors Kārlis Streips savā viedokļa rakstā komentē Delfi publicēto pārskatu par Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri apmeklējuši Krieviju, un uzskata, ka politiķiem tur nav pamata doties.

Foto: Latvijas Avīze

Latvijas Avīzes autors Kārlis Streips 16. novembrī publicēja viedokļa rakstu, atsaucoties uz portāla Delfi materiālu par Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem, kuri turpina braukt uz Krieviju un tikties ar tās pārstāvjiem. Viņš secina, ka ne Latvijas, ne citu valstu politiķiem šādiem braucieniem nav iemesla, ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā. Teksts ir autora subjektīvs viedoklis, un tas var nesakrist ar redakcijas nostāju.

Ko vēsta pētījums

Delfi materiāls balstīts pētnieciskās žurnālistikas izdevuma The Insider datos. Pēc tiem kopš Krimas aneksijas 2014. gadā Krieviju apmeklējis katrs desmitais pašreizējais EP deputāts, un vismaz 24 no viņiem var raksturot kā prokremliski noskaņotus. Oktobrī EP pieņēma rezolūciju, kas jaunievēlēto Krievijas Valsts domi atzina par neleģitīmu; pret to balsoja 41 deputāts.

Sarakstā minēti deputāti no Slovākijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Polijas, Bulgārijas, Grieķijas un Kipras. Starp tiem ir Ļubošs Blaha, kurš apmeklējis Krievijas Valsts domi, un francūzis Tjerī Marjani, kuru bieži citē Krievijas valsts ziņu aģentūras. Trīs Vācijas partijas „Alternatīva Vācijai” deputāti arī braukuši uz Krieviju. The Insider vēsta, ka no šīs partijas deputāti saņēmuši finansējumu no Krievijas Federālā drošības dienesta.

Baltijas valstu pārstāvji

Lietuvas deputātam Petram Gražulim 2025. gadā EP atņēma imunitāti, jo viņu vaino Krievijas amatpersonu kukuļošanas veicināšanā. Igaunijas deputāte Jana Toma nav slēpusi vizītes Krievijā, kaut arī ir kritizējusi Putinu un iebrukumu Ukrainā.

Latvijas piemēri

Streips min bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kurš, pēc viņa vērtējuma, veidojis ļoti ciešas attiecības ar Maskavu. Autors piemin arī partiju „Saskaņa”, „Stabilitātei!” un nesen Saeimā ievēlēto „Suverēnā vara/Jaunlatvieši”, kā arī Ainaru Šleseru, par kuru Re:Baltica vēstījis, ka viņa krievu valodas video bijuši Krievijas propagandai raksturīgi naratīvi.

Vēsturiski Streips atgādina, ka bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piekrita doties uz Uzvaras dienas svinībām, bet viņas pēctecis Valdis Zatlers Maskavā noskatījās parādi un tikās ar mēru.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā