Strīds par dziesmu "Everybody" var apgrūtināt koncertu rīkotāju un mūzikas skolu darbu
Igaunijas tiesa nospriedusi, ka autora atļauja nepieciešama jebkurām, ne tikai radošām izmaiņām viņa darbā, radot bažas par iespējamu precedentu, kas varētu ietekmēt koncertu organizatorus un mūzikas skolas.
- gada jūlijā Harju apgabaltiesā sākās lietas izskatīšana saistībā ar dziesmas izpildījumu 2023. gada Kino institūta rīkotajā filmu un televīzijas balvu pasniegšanas ceremonijā. Ceremonijā dziesmu izpildīja 2001. gada Eirovīzijas uzvarētāji Tanels Padars un Deivs Bentons. Izpildījums bija veltīts mūža ieguldījuma balvas pasniegšanai režisoram Juhanam Paadamam, kurš bija 2001. gada konkursa galvenais producents.
Kino institūts bija saņēmis vienkāršu licenci darba izpildīšanai. Tomēr mūzikas autors Ivars Musts uzskatīja, ka dziesma tika izpildīta izmainītā veidā. Dziesmas sākumā kā ievads tika izpildīta grupas Earth, Wind and Fire dziesmas "In the Stone" daļa. Pēc prasītāja domām, ievads un viņa dziesma saplūda vienā darbā. Prasītājs un viņa pārstāvji norādīja, ka fona vokālā četru vīriešu vietā bija divas sievietes, kas mainīja harmoniju; temps bija atšķirīgs; otrajā pantā trūka oriģinālajā versijā svarīgās vijoļpartijas, bet dziesmas beigās klavierpartija tika spēlēta pēc citām notīm un nepareiza ritma.
Atsevišķa autora piekrišana šādām izmaiņām netika saņemta. Muts sazinājās ar ceremonijas producentu un radošo direktoru Kenu Matsalu, taču vienošanās netika panākta, un autors vērsās tiesā.
Kino institūta pārstāvji un zvērināts advokāts Tomass Sepels apgalvoja, ka darbs tika izpildīts bez būtiskām izmaiņām, ko apstiprinot arī paša Muta piesaistītais eksperts. Viņi norādīja, ka vijoļpartijas aizstāšana ar sintezatoru bija tehnisks, nevis radošs lēmums, un ka atsevišķu nošu maiņa klavierpartijā ir izpildījuma interpretācija. Tomēr Harju apgabaltiesa nostājās Muta pusē. Institūts pārsūdzēja lēmumu, un strīds turpinājās Tallinas apgabaltiesā.
Institūta piesaistītais eksperts Erko Nīts secināja, ka galvenais mūzikas materiāls – melodija un harmoniskā secība – nav mainījies, tādējādi esot saglabāts oriģināls. Atbildētāji arī nepiekrita apgalvojumam, ka "In the Stone" un "Everybody" veidojušas vienotu veselumu, apgalvojot, ka darbi tika izpildīti popūrija formātā.
Apgabaltiesa piekrita prasītāja nostājai un apgabaltiesas secinājumiem, norādot, ka Autortiesību likums paredz gan personiskās, gan mantiskās autora tiesības veikt ne tikai radošas, bet arī citas izmaiņas darbā. Tiesa noraidīja atbildētāja apgalvojumu, ka autora piekrišana nepieciešama tikai oriģinalitātes kritērija pārsniegšanas gadījumā.
Lietā prasītāji pieprasīja 8000 eiro licences maksu. Institūts uzskatīja šo summu pārmērīgu, taču tiesa to neapstiprināja. Apgabaltiesa atstāja apgabaltiesas lēmumu negrozītu un piesprieda no Kino institūta par labu Mutam 9068 eiro un procesuālos izdevumus 10 776 eiro apmērā, pieskaitot nokavējuma procentus.
Zvērināts advokāts Sepels paziņoja, ka Kino institūts plāno pārsūdzēt lēmumu, jo tas var radīt precedentu. Pēc viņa vārdiem, līdz šim 35 gadus bija pietiekami saņemt licenci no Igaunijas Autoru biedrības. Ja lēmums stāsies spēkā, organizējot koncertus ar citu autoru darbiem, būs jāsazinās ar autortiesību īpašnieku vai viņa mantiniekiem un atsevišķi jāvienojas par izpildījuma pieļaujamību, un atlīdzības apmēru noteiks nevis biedrība, bet pušu vienošanās.
Sepels norādīja, ka izmaiņas varētu skart arī mūzikas skolu audzēkņus. Lielākā daļa mūzikas izglītības balstās uz darbu pielāgošanu audzēkņu līmenim un sastāvam, un, ja katrs pedagoģiskais vienkāršojums prasīs iepriekšēju autora piekrišanu, mācību process kļūs praktiski neiespējams bez atsevišķas atļaujas katram audzēkņa izpildījumam.
Muta advokāte Anneli Āba nepiekrita šim vērtējumam, uzsverot, ka tiesas lēmums nemaina spēkā esošo autortiesību sistēmu. Viņa norādīja, ka Autortiesību likums ir spēkā kopš 1992. gada jau paredz autora tiesības lemt par sava darba izmaiņām, kas neaprobežojas tikai ar radošu apstrādi. Pēc viņas domām, lēmuma spēkā stāšanās nemainīs autortiesību praksi, bet tikai nodrošinās efektīvāku autoru tiesību aizsardzību.
Igaunijas Autoru biedrības izpilddirektors Mati Kaleps nosauca situāciju par neviennozīmīgu. Viņš atzina, ka biedrība atbalsta autoru aizsardzību, bet ir ieinteresēta, lai tirgus darbotos. Viņš norādīja uz prognozējamības problēmu saistībā ar nelielām, tehniskām izmaiņām. Lai gan uzreiz pēc lēmuma spēkā stāšanās biedrības darbā var nekas nemainīties, turpmāk situācija var ievērojami sarežģīties, ja radīsies desmitiem līdzīgu strīdu, kuros autori apgalvos, ka viņu darbi ir izmainīti, bet lietotāji – ka izmaiņu nav.
