Šuvajevs kritizē ieceri mazināt braukšanas atvieglojumus cilvēkiem ar invaliditāti

Partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs 6. novembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pauda skepsi par ideju jaunās valdības ministru amatiem virzīt nozares profesionāļus, kuriem var nebūt politiskās pieredzes. Viņš kritizēja arī Satiksmes ministrijas apsvērto iespēju samazināt braukšanas maksas atvieglojumus cilvēkiem ar invaliditāti. Tas notiek laikā, kad valdības veidošana pēc 15. Saeimas vēlēšanām vēl nav noslēgusies.

Par ministru kandidātiem

Šuvajevs norādīja, ka ministram jāspēj pārstāvēt nozari dažādos formātos un salāgot atšķirīgas intereses. Viņaprāt, tas, ka cilvēks labi pārzina nozari, vēl nenozīmē, ka viņš būs labs politiķis. Vienlaikus politiķis neizslēdza, ka katrs gadījums jāvērtē atsevišķi un ka var būt cilvēki bez politiskās pieredzes, kas ar ministra pienākumiem tiktu galā labi.

Par budžeta ieņēmumiem

Politiķis kritizēja vairākas izskanējušās idejas, kā palielināt budžeta ieņēmumus. Viņš teica, ka var pieņemt nepopulārus, taču taisnīgus lēmumus, bet atvieglojumu mazināšana cilvēkiem ar invaliditāti tāds nebūtu. Pēc viņa domām, tādējādi uz šo cilvēku rēķina tiktu risinātas finanšu grūtības uzņēmumam “Liepājas autobusu parks”, kas pastarpināti pieder Aināram Šleseram un Andrim Šķēlem. Šuvajevs apliecināja, ka “Progresīvie” gatavi nepopulāriem lēmumiem, taču gādās, lai tie būtu taisnīgi.

Viņš arī norādīja, ka kavēšanās ar valdības izveidi nozīmē kavēšanos ar nākamā gada budžeta pieņemšanu. Pašlaik neesot skaidrs, vai “Progresīvajiem” būs iespēja jēgpilni piedalīties budžeta sarunās un tās ietekmēt.

Valdības veidošanas gaita

Pēc 15. Saeimas vēlēšanām, kurās uzvarēja “Apvienotais saraksts”, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs valdības veidošanu uzticēja tā premjera amata kandidātam Andrim Kulbergam. Viņš vēl nav publiski izklāstījis, kādu Ministru kabineta modeli plāno, taču licis saprast, ka nesadarbosies ar apvienību “Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši”.

Vēlēšanās “Apvienotais saraksts” ieguva 41 mandātu, “Latvija pirmajā vietā” 17, “Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši” 15, Nacionālā apvienība un “Progresīvie” katra desmit, bet “Jaunā vienotība” septiņus.