Valsts izdevumi kopš 2000. gada audzuši 7,8 reizes, cenas – 2,75 reizes

Latvijas vispārējās valdības kopējie izdevumi 2000. gadā bija 2,55 miljardi eiro, bet 2025. gadā – 19,83 miljardi eiro, tātad tie auguši 7,8 reizes. Savukārt patēriņa cenas pieaugušas par 175%, jeb 2,75 reizes. Šie skaitļi ir sniegti laikraksta Diena viedokļa rakstā, kas aplūko valsts algu sistēmu un ienākumu nevienlīdzību Latvijā.

Algas un pirktspēja

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem vidējā bruto alga 2000. gadā bija 210 eiro, bet 2025. gadā – 1815 eiro, kas ir aptuveni 8,5 reizes vairāk. Raksta autors secina, ka vidējā pirktspēja audzusi vairāk nekā trīs reizes. Viņš apgalvo, ka pēdējos piecos gados valsts sektorā algas augušas nedaudz straujāk nekā privātajā un visātrāk aug algas virs 2000 eiro bruto.

Autora skatījumā valsts amatpersonu algas ir netieši saistītas ar minimālo algu: tās aprēķina, balstoties uz vidējo algu, inflāciju un citiem rādītājiem, un augstāko amatpersonu algām piemēro koeficientu. Viņš šo mehānismu raksturo kā apburto loku, kurā algu kāpums rosina jaunus palielinājumus. Pašlaik amatpersonu algas ir iesaldētas 2025. gada līmenī.

Uzkrājumi un tēriņi ārzemēs

Autors min divas jomas, kur nauda neparādās vietējā patēriņā. Mājsaimniecību noguldījumi Latvijas komercbankās no 553 miljoniem eiro 2000. gadā pieauga līdz 12,123 miljardiem eiro 2025. gada beigās, aptuveni 24 reizes. Tēriņi ārvalstu braucieniem no nepilniem 84 miljoniem eiro palielinājušies līdz aptuveni 1,3 miljardiem eiro, aptuveni 15,5 reizes.

Nevienlīdzība

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norāda, ka IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes kopš 2000. gada pieaudzis no 35% līdz 71% no ES vidējā līmeņa. Tomēr Džini koeficients, kas mēra ienākumu nevienlīdzību, Latvijā pērn bija 34,2, bet šā gada augustā – 35,6, kamēr ES vidēji tas ir 29,2. Autors secina, ka valstī jāveido sabalansēta valsts algu sistēma.