Šveicē atvērta izstāde par poļu grāfa Jana Potockas romānu «Saragosā atrastais manuskripts»

Šveices ciematā Montrišē, Fondation Jan Michalski kultūras fondā, atvērta izstāde par vienu no mazāk zināmajiem Eiropas literatūras darbiem – romānu «Saragosā atrastais manuskripts». Tā nosaukums ir «Saragosā atrastais manuskripts: izmeklēšana par pasaules romānu». Grāmatu pirms vairāk nekā 200 gadiem franču valodā sarakstījis poļu grāfs Jans Potockis (1761–1815), un pirmie fragmenti iznāca 1804. gadā Sanktpēterburgā.

Par romānu

Darbs ir veidots kā ķīniešu kastīšu sistēma: stāsti ievietoti citos stāstos, un tie aptver laiku no Jēzus Kristus dzimšanas līdz 19. gadsimta sākumam. Darbība ietver Vidusjūru, Ziemeļāfriku, Meksiku, Peru un Filipīnas. Galvenais varonis, jaunais valoņu virsnieks Alfonss van Vordens, ceļā uz Madridi šķērso Sjerramorenu un sastopas ar dēmoniskām māsām, mainīgām parādībām un ebreju kabalistu. Izstādes kuratori romānu dēvē par «Tūkstoš un vienas nakts» rietumu versiju, bet rakstnieks Salmans Rušdi to savulaik raksturojis kā tekstu, kas šķiet uzrakstīts vakar.

Potockis dzimis Polijas–Lietuvas kopvalstī, mācījies Šveices pilsētā Orbā un interesējies par ebreju kultūru Polijas austrumos, tagadējā Ukrainā. 1815. gadā 54 gadu vecumā viņš nošāvās. Pēc nāves mājā Uladovkā inventarizācijā atrada sudraba cukurtrauku ar trūkstošu vāku, un pastāv minējumi, ka no tā knopes izlieta lode, kas licis dažiem izvirzīt teoriju, ka viņš sevi uzskatījis par vilkati.

Teksta atklājums un ietekme

Ilgi romāns cirkulēja fragmentāros un atšķirīgos variantos. Plaši lasītajam Penguin izdevumam angļu valodā pamatā bija Renē Radrizani 1990. gada franču redakcija. 2002. gadā izstādes līdzkuratore Dominika Triēra Polijas arhīvos atrada astoņus kļūdaini katalogizētus manuskriptus, un izrādījās, ka Potockis atstājis nevis vienu, bet divus romānus.

Grāmatu augstu vērtē rakstnieki Matiass Enārs un Nobela prēmijas laureāte Olga Tokarčuka. 1965. gada Vojciecha Hasa filmu, kuras restaurāciju 1990. gados uzsāka mūziķis Džerijs Garsija, atbalstīja arī Fransiss Fords Kopola un Martins Skorsese. Pērn Varšavas Polijas teātrī pirmizrādi piedzīvoja Gžegoža Žaržinas iestudējums. Kuratori uzsver romāna universālo cilvēka ideju un saskata tajā saikni ar mūsdienām.