Swedbank: pārtikas cenu kritums Latvijā būs īslaicīgs, ziemā inflācija paātrināsies
Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija prognozē, ka šoziem inflācija Latvijā paātrināsies, un nākamgad atgriezīsies arī pārtikas cenu kāpums. Bankas ekonomikas apskats paredz arī lēnāku pirktspējas pieaugumu un procentu likmju celšanu.
Latvijā šogad pārtikas cenu kritums bremzē kopējo dzīves dārdzības kāpumu, tāpēc inflācija ir zemāka nekā pērn. Tomēr šī situācija būs īslaicīga: kā norāda Zviedrijas bankas “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija, šajā ziemā inflācija paātrināsies. Prognoze iekļauta bankas ekonomikas apskatā.
Kāpēc cenas augs
Aptaujas rāda, ka tuvākajos mēnešos cenas paaugstināt plāno vairāk uzņēmumu nekā vasarā. Turpinās Hormuza krīze, un pasaules enerģijas cenas ir augstākas, nekā prognozēts, tāpēc Latvijā visticamāk vēl pieaugs siltumenerģijas un gāzes tarifi. Elektroenerģijas cenas biržā strauji aug, taču lielākā daļa iedzīvotāju to sajutīs pakāpeniski, jo 85% mājsaimniecību ir noslēgušas fiksētu cenu līgumus.
Globālās pārtikas cenas atkal pieaug, un 2027. gada jūlijā beigsies uz laiku noteiktā samazinātā PVN likme atsevišķiem pārtikas produktiem. Tāpēc nākamgad atgriezīsies pārtikas inflācija. “Swedbank” prognozē, ka 2027. gada vidējā inflācija pārsniegs šā gada līmeni, bet gada laikā cenu kāpums norimsies.
Procentu likmes
Lai inflācija neiesakņotos, centrālās bankas likmes ceļ un turpinās to darīt. ASV Federālo rezervju banka un Eiropas Centrālā banka (ECB) likmes paaugstinās decembrī un vēlreiz nākamā gada pirmajā ceturksnī. ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kurai cieši seko arī aizņēmējiem svarīgais Euribor, nākamgad sasniegs 3,0%. ECB likmes sāks samazināt 2028. gadā.
Ekonomikas izaugsme
Latvija šogad ir Baltijas straujāk augošā ekonomika: 2026. gada pirmajā pusē iekšzemes kopprodukts gada izteiksmē pieauga par 3,2%. Pieaudzis preču eksports un otro gadu pēc kārtas strauji aug apstrādes rūpniecība, taču nākamgad eksporta pieaugums varētu palēnināties, jo tirdzniecības partneru izaugsme prognozēta vājāka.
Patēriņš šogad aug straujāk nekā iepriekš un devis lielāko pozitīvo devumu IKP. Vienlaikus algu kāpums kļuvis lēnāks, īpaši publiskajā sektorā. Vidējās algas pieauguma prognoze ir no 5,0% šogad līdz 6,0% 2028. gadā, un kopā ar augstāku inflāciju tas nozīmē lēnāku pirktspējas kāpumu nekā līdz šim.
Investīcijas šogad ir lielākas nekā pērn, galvenokārt pateicoties publiskajiem projektiem, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānismam. Turpmāk ES investīciju finansējums samazināsies. Bankas ieskatā jaunās valdības prioritāte būs izdevumu ierobežošana; budžeta deficīta mazināšana ir prātīgs solis, taču pastāv risks pārcensties, kā to pirms dažiem gadiem darīja Igaunija, kur tas palīdzēja noslāpēt izaugsmi.
