Taizeme un Kambodža var atbloķēt milzīgas naftas un gāzes rezerves, izmantojot ANO starpniecību

Kambodža un Taizeme ir uzsākušas samierināšanas procesu saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), lai mēģinātu atrisināt ilgstošu strīdu par jūras robežām, kas kavē ievērojamu naftas un gāzes rezervju izmantošanu.

Šī mēneša sākumā Pnompeņa iesniedza paziņojumu par "obligātām konsultācijām" saskaņā ar UNCLOS, aicinot Taizemi piedalīties ANO atbalstītās samierināšanas sarunās par 26 000 kvadrātkilometru lielo pretenziju pārklāšanās reģionu Taizemes līcī. Šis solis sekoja pēc tam, kad Taizeme maijā izstājās no 2001. gada līguma ar Kambodžu, kas paredzēja kopīgu naftas un gāzes lauku izstrādi.

Saskaņā ar abu valdību aplēsēm, strīdīgajā jūras rajonā varētu būt līdz 300 miljardiem dolāru vērti naftas un gāzes krājumi, tostarp 11 triljoni kubikpēdu dabasgāzes. Taizemei naftas ieguve pēdējos gados samazinās, savukārt Kambodža ir pilnībā atkarīga no naftas un gāzes importa.

Samierināšanas procesa ietvaros katra valsts ir izvēlējusies divus neatkarīgus ekspertus, kas veidos ad hoc samierināšanas komisiju. Komisijai būs jāizpēta fakti un abu pušu juridiskās pozīcijas, lai sniegtu nesaistošus ieteikumus, kas tiks nosūtīti ANO ģenerālsekretāram. Eksperti līdz jūlija beigām jāizvēlas priekšsēdētājs, un pēc tam komisijai būs 12 mēneši ziņojuma sagatavošanai.

Kopš UNCLOS stāšanās spēkā 1994. gadā, tās samierināšanas klauzula ir izmantota tikai vienu reizi – Austrumtimoras un Austrālijas strīdā 2016. gadā. Divu gadu laikā tās panāca vienošanos.

Tomēr attiecības starp Kambodžu un Taizemi ir saspīlētas kopš pagājušā gada nāvējošiem robežkonfliktiem, kas prasīja vairākus desmitus bojāgājušo. Lai gan kaujas darbības nav notikušas mēnešiem ilgi, savstarpēja neuzticēšanās joprojām ir dziļa. Analītiķi norāda, ka sabiedrības noskaņojums un nacionālisms varētu būt galvenie šķēršļi vienošanās panākšanai.