Tartu universitātes pētījums: gandrīz katrs trešais Igaunijas pedagogs saskāries ar aizskarošu izturēšanos
Tartu universitātes pētnieku veiktā aptauja atklāj, ka lielākā daļa Igaunijas skolotāju un cita skolas personāla dzīves laikā saskārušies ar buljingu, un tas ietekmē viņu attieksmi pret pašreizējo darba vidi. Pētījuma autori uzsver, ka atbalsts no skolas vadības var mazināt negatīvo pieredzi ilgtermiņā.

Tartu universitātes Izglītības institūta pētnieki noskaidrojuši, ka apmēram trīs ceturtdaļas aptaujāto pedagogu kādā dzīves brīdī ir pieredzējuši aizskarošu izturēšanos — vai nu kā cietušie, vai kā tās iniciatori. Pētījuma viena no autorēm Minni Aia-Utsala stāsta, ka galvenais mērķis bija saprast, kā šāda pieredze ietekmē to, kā pedagogi izjūt psihosociālos apstākļus savā pašreizējā darbavietā.
Aptaujā izmantota saīsinātā Kopenhāgenas psihosociālās anketas (COPSOQ-II) versija, kas vērtē četrus darba vides aspektus — paredzamību, lomu skaidrību, vadības kvalitāti un sociālo atbalstu.
Buljings kā sociāla parādība
Pētnieces norāda, ka uzmanība tika pievērsta tieši darba attiecībām un vadībai, jo aizskaroša izturēšanās vienmēr notiek saistībā ar citiem cilvēkiem. Visi četri aptaujā mērītie aspekti ir saistīti ar attiecībām kolektīvā un vadības stilu — piemēram, sociālais atbalsts var izpausties kā emocionāls, praktisks vai informatīvs palīdzējums, kas ļauj darbiniekam justies kā komandas daļai.
Tā kā pētījums balstās uz anketēšanu, tā rezultāti atspoguļo respondentu subjektīvo pašreizējās darba vides vērtējumu.
Rezultāti atšķiras pēc pieredzes veida
Visaugstāk visus četrus aspektus novērtēja tie pedagogi, kuriem nekad nav bijusi saskarsme ar buljingu. Zemākos novērtējumus sniedza tie, kas ar to saskārušies gan skolas gados, gan pašreizējā darbā — tas liecina, ka šāda pieredze var ilgstoši negatīvi ietekmēt priekšstatu par attiecībām un vadību darbā. Savukārt tie, kam negatīvā pieredze aprobežojusies tikai ar skolas laiku, deva pozitīvākus vērtējumus, kas norāda — atbalstoša darba vide var palīdzēt pārvarēt agrāku negatīvo pieredzi.
Aia-Utsala atgādina, ka skolas darbiniekus var aizskart vecāki, kolēģi vai skolēni, tāpēc skolu vadībai svarīgi ne tikai novērst buljingu starp skolēniem, bet arī atbalstīt pašus skolotājus un personālu. Viņas ieskatā būtiski, lai skolotājam vai atbalsta speciālistam nebūtu jārisina problēma vienam — nepieciešams organizācijas atbalsts un skaidra sistēma.
Pētījumu kopā ar Kristi Keivu sagatavojusi Aia-Utsala, un tas pagājušajā mēnesī publicēts žurnālā Open Journal of Social Sciences.


/nginx/o/2026/10/06/17958194t1h0617.jpg)