Teātra recenzija: «Balloon Girl» savieno Kārdifas vēsturi, tehnoloģiju miljardieri un ceļojumu laikā
Kārdifas teātrī iestudētā Hannas Makpeikas izrāde «Balloon Girl» balstīta 19. gadsimta gaisa balona palīdzes patiesajā likteņa stāstā un to savieno ar mūsdienu tehnoloģiju miljardiera sižetu. The Guardian recenzents to vērtē ļoti atzinīgi.

Kārdifas teātrī iestudēta izrāde «Balloon Girl», ko sarakstījusi un iestudējusi režisore Hanna Makpeika. Britu laikraksta The Guardian recenzents to raksturo kā aizraujošu komēdiju par klimatu, kas izmanto vietējo vēsturi, lai runātu par mūsdienu tehnoloģiju magnātiem un kosmosa sacensību.
Izrādes pamatā ir patiess stāsts par Luīzi Modu Evansu, 14 gadus veco meiteni no Bristoles. 1896. gadā Mākslas, rūpniecības un jūrniecības izstādes laikā viņu pieņēma darbā, lai no gaisa balona veiktu lēcienu ar izpletni. Viņai bija maz pieredzes, un nelabvēlīgs vējš aiznesa meiteni jūrā — viņa gāja bojā Bristoles šaurumā.
Sižets
Izrāde sākas ar realitātes šovu, kurā jauna sieviete no Bristoles laimē televīzijas pārraidītu raķetes lidojumu uz Marsu. Šovu vada slavenā tehnoloģiju miljardiere Kerola Godrona (Elina Filipsa), kas ir balonista Ogista Eižēna Godrona (Keirons Selfs) pēctece. Tieši viņš pieņēma Luīzi darbā liktenīgajam lēcienam.
Turpmāk sižets no satīras par realitātes šoviem, mākslīgo intelektu un žurnālistiku pārvēršas piedzīvojumu stāstā par ceļojumu laikā. Keroli pavada jauna stūrmane Luīze (Mari Flīra) un runājošs jūras putns (Olivers Vuds). Recenzents saskata līdzību ar Dikensa «Ziemassvētku dziesmu»: trio dodas uz pagātni un nākotni, un Kerola atgriežas savā laikā pārmainījusies.
Vērtējums
Recenzents atzīmē, ka sižets ir bagāts, dialogi asprātīgi, bet zem tiem ir nopietna ziņa par klimatu un planētas resursiem. Vietumis notikumi risinās pārāk strauji, tomēr izrāde ir jautra arī šādos brīžos. Hailijas Grindlas scenogrāfija mijas starp sīkām leļļu ainām un lieliem gaisa balona tēliem. Recenzents uzskata, ka tā ir viena no labākajām Makpeikas izrādēm.


