'The Descent': kā tapa alu šausmu klasika par sievietēm cīņā ar būtnēm no tumsas

Režisors un scenārists Nīls Māršals stāsta, ka ideja par filmu 'The Descent' radās pēc tam, kad producentu kompānija Celador Films noraidīja viņa dārgāko projektu par zombijiem uz naftas ieguves platformas. Braucot vilcienā uz Ņūkāslu, viņš meklēja lētāku, taču biedējošu koncepciju un atcerējās skolas ekskursiju uz svina raktuvi, kur gide lika izslēgt lukturīšus — pieredzi ar pilnīgu tumsu, ko viņš nekad nebija pieredzējis.

Māršals vēlējās, lai filma izskatītos pēc iespējas reālistiskāka — bez skaistiem gaismas stariem, tikai ar to apgaismojumu, ko varētu nest līdzi paši alu pētnieki. Liela filmas daļa tāpēc palika pilnīgā tumsā, un skatītājs briesmoņus ieraudzīja tikai brīžos, kad kāds no varoņiem pagriezās ar savu gaismas avotu. Kopā ar operatoru Semu Makkērdiju viņš izveidoja detalizētu apgaismojuma shēmu katram varonim.

Filmā nav izmantota neviena reāla ala — tās vietā tika būvētas dekorācijas, izmantotas matu gleznojumi un miniatūras, tostarp ūdenskritums, kas patiesībā bija sāls. Radot alu iedzīvotājus jeb 'rāpotājus', Māršals vēlējās tos veidot cilvēcīgus, taču biedējošus — vizuāli iedvesmojoties no Nosferatu un Igija Popa, bet kustībās atdarinot zirnekļus.

Aktrise Šona Makdonalda, kas iemiesoja galveno varoni Sāru, atceras, ka viņai netika ļauts redzēt briesmoņus pirms filmēšanas — viņa bija pirmā, kas tos ieraudzīja uzņemšanas laikā, jo ainas tika filmētas hronoloģiskā secībā. Viņa stāsta arī par intensīvajām cīņas ainām filmas noslēgumā, kur viņas varonei nācās cīnīties par izdzīvošanu pret vairākiem 'rāpotājiem', tostarp izmantojot akmeni un pat kāju stampāšanu pa ziedkāpostu, kas attēloja briesmoņa galvu. Makdonalda arī norāda, ka prese filmu dēvēja par 'meiteņu spēka' stāstu, tomēr viņa uzsver, ka patieso vienotību radīja aktieru savstarpējais atbalsts, kas turpinājies vairāk nekā divdesmit gadus.