Tiesa Vācijā noraidīja kaimiņa prasību pēc 3540 eiro gadā par ozolu lapu un zīļu birumu
Līneburgas apgabaltiesa Vācijā noraidīja mājas īpašnieku prasību pēc ikgadējas kompensācijas 3540 eiro apmērā par kaimiņa ozoliem. Tiesa secināja, ka koki ir aizsargāti, tāpēc īpašnieks tos nedrīkst izzāģēt vai stipri apcirpt.
Vācijas Lejassaksijas pavalstī esošā Līneburgas apgabaltiesa (Landgericht Lüneburg) 2023. gada 15. jūnija spriedumā noraidīja mājas īpašnieku prasību pēc ikgadējas kompensācijas par kaimiņa ozolu lapām un zīlēm. Lietas materiālus nozares portāls agrarheute publicēja 2026. gada 2. novembrī. Spriedums ir svarīgs kā piemērs, kā Vācijā tiek vērtētas kaimiņu strīdu prasības par kokiem, kas atrodas tuvu robežai.
Prasība
Procesā prasītāji, kaimiņu mājas īpašnieki, pieprasīja no atbildētāja ik gadu maksāt tā dēvēto lapu rentes maksājumu 3540 eiro apmērā, sākot ar 2022. gada oktobri. Atbildētāja zemesgabalā aug 14 apmēram 200 gadus vecas kātainās ozolu sugas koki. Trīs no tiem atrodas vien metru no robežas, tie ir apmēram 25 metrus augsti, bet to vainagu diametrs ir 18–24 metri, tāpēc zari stiepjas 9–12 metrus pāri robežai.
Prasītāji apgalvoja, ka katru gadu viņu zemesgabalā nokrīt lapas un zīles aptuveni 250 ķerru apmērā. Viņi norādīja, ka no 40. līdz 48. kalendārajai nedēļai reizi nedēļā jātīra 50 metrus gara notekrenes sistēma. Summa veidotos no jumta tīrīšanas (1800 eiro), sešu konteineru izvešanas (300 eiro) un lapu savākšanas (1440 eiro). Prasītāji arī norādīja, ka vēl divi ozoli atrodas 4,5 metrus no robežas.
Atbildētājs iebilda, ka koki ir aizsargāti, ka prasītāji nenodala šo koku lapas no pārējām un ka lapu daudzums apvidū ir ierasts. Viņš norādīja arī uz iespējamu noilgumu.
Tiesas lēmums
Tiesa prasību noraidīja. Tā atsaucās uz Vācijas Federālās augstākās tiesas praksi: kompensācija iespējama, ja īpašnieks nav varējis laikus aizsargāties, piemēram, tāpēc, ka beigušies likumā noteiktie termiņi koku novākšanas pieprasīšanai. Ja koki atbilst attāluma noteikumiem, kompensācijas nav.
Par pārējiem pieciem kokiem tiesa nosprieda, ka visiem ozoliem ir aizsardzības statuss, tāpēc atbildētājam ir aizliegts tos novākt vai stipri apcirpt. Tādēļ nav pamata uzlikt viņam atlīdzību. Tiesa piebilda, ka prasītāji nebija pieprasījuši koku novākšanu vai zaru apcirpšanu noteiktajos termiņos.
