ceturtdiena, 2026. gada 23. jūlijs
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

BaltijaPublicēts: 2026. gada 23. jūlijs 08:36

Tieslietu ministrija pārskata pretkorupcijas likumu, piesaistot privātā sektora ekspertus

Igaunijas Tieslietu ministrija par 15 000 eiro pasūtījusi neatkarīgu juridisku izvērtējumu Korupcijas novēršanas likumam, lai risinātu tā piemērošanā radušās problēmas un panāktu lielāku juridisko skaidrību.

Foto: ERR News

Igaunijas Tieslietu ministrija ir uzsākusi iepirkumu par 15 000 eiro, lai piesaistītu neatkarīgus juridiskos ekspertus Korupcijas novēršanas likuma alternatīvai izvērtēšanai. Kā intervijā ERR norādīja ministrijas ģenerālsekretāre Tiina Uudeberga, šobrīd notiek likuma visaptveroša pārskatīšana, un ministrija uzskata, ka ārējo ekspertu iesaiste ir būtiska.

Juridiskās analīzes mērķis ir novērtēt krimināltiesisko regulējumu, kas attiecas uz amatpersonu darbības ierobežojumu pārkāpumiem, un tā iespējamās alternatīvas. Pētījums kalpos par pamatu likuma grozījumu sagatavošanai. Uudeberga uzsvēra, ka galvenais jautājums ir, kādu ietekmi radītu saiknes atcelšana starp amatpersonu darbības ierobežojumiem un Kriminālkodeksu.

Ministrija vēlas noskaidrot, vai pēc šādu izmaiņu veikšanas kādi sodāmi pārkāpumi paliktu nesodīti, vai arī būtu jāveido jauni noziedzīgi nodarījumi. Tāpat analīzei jāsniedz atbilde, kā nodrošināt juridisko skaidrību likuma normās, izvērtējot trūkumus un priekšrocības salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju.

Ģenerālsekretāre norādīja, ka paļaušanās tikai uz tiesu praksi nav labākā pieeja, jo juridiskās skaidrības nodrošināšana galvenokārt ir likumdevēja atbildība. Viņa piebilda, ka ministrija šādās specifiskās juridiskās lietās uzskata par lietderīgu piesaistīt neatkarīgus ekspertus no privātā sektora, jo tas bieži sniedz citu skatījumu, kas palīdz virzīt nepieciešamos grozījumus.

Jūnijā Igaunijas parlaments (Riigikogu) apstiprināja valdības virzītus grozījumus Korupcijas novēršanas likumā, Kriminālkodeksā un Nodokļu likumā, precizējot noteikumus par amatpersonu darbības ierobežojumiem, tostarp kriminālatbildību par šo ierobežojumu pārkāpšanu. Grozījumi paredz, ka kriminālatbildība iestājas tikai gadījumos, kad amatpersonas rīcība rada nevienlīdzīgu vai nepamatotu priekšrocību no sabiedrības interešu viedokļa. Pirms šiem grozījumiem jebkurš apzināts ierobežojumu pārkāpums noteiktos apstākļos automātiski nozīmēja kriminālatbildību, kas izraisīja plašu kritiku juridiskās neskaidrības dēļ.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā