Tjumeņas apgabalu Sibīrijā vienlaikus skar plūdi, ugunsgrēki un piesārņots gaiss
Sibīrijas Tjumeņas apgabalā vasarā valda ekstremāli laikapstākļi — dienvidos plūdi upē Tura izraisījuši zivju masveida bojāeju un dzeramā ūdens problēmas, bet ziemeļos plosās rekordlieli meža ugunsgrēki. Eksperti abas parādības skaidro ar klimata pārmaiņām.
Sibīrijas pilsētā Tjumeņā vasaras laikapstākļi sasnieguši neparastu apmēru — jūnijā un jūlijā gandrīz katru dienu lija spēcīgs lietus, kā rezultātā Turas upe augustā pacēlusies līdz 8,96 metriem, tikai nedaudz zem 1979. gadā reģistrētā rekorda. Kāpjot ūdens līmenim, iedzīvotāji sūdzējušies par neizturamu smaku no upes un ziņojuši par tūkstošiem izskalotu beigtu zivju.
Viena vietējā iedzīvotāja žurnālistiem stāstījusi, ka naktīs jāaizver logi, jo smaka esot neizturama, savukārt jūlijā gaisa temperatūra Tjumeņā sasniegusi rekordaugstus 30 grādus pēc Celsija. Krāna ūdens pilsētā, kurā dzīvo vairāk nekā 800 000 cilvēku un kuru lielākoties apgādā Turas upe, sācis smaržot pēc kanalizācijas un sapuvušām olām, un daži iedzīvotāji ziņojuši par izsitumiem un saindēšanās simptomiem.
Reģiona varas iestādes 28. jūlijā izsludināja ārkārtas situāciju Tjumeņā un tās apkārtnē, lai gan patērētāju tiesību aizsardzības uzraugs Rospotrebnadzor apgalvoja, ka ūdens atbilst drošības prasībām, tomēr ieteica to vārīt vai lietot pudelēs iepildītu ūdeni. Pēdējās nedēļas laikā komunālie dienesti divu dienu laikā no upes krastiem savākuši gandrīz tonnu beigtu zivju.
Skābekļa trūkums un rūpnieciski notekūdeņi
Vides eksperts anonīmi skaidroja, ka galvenais iemesls bijusi zemā skābekļa koncentrācija ūdenī — ilgstoši applūdusī veģetācija sākusi pūt, patērējot skābekli, kā rezultātā zivīm nebijis ko elpot. Situāciju, iespējams, pasliktinājuši arī vietējo rūpnīcu notekūdeņi.
Tai pašā laikā Tjumeņas apgabala ziemeļos, Jamalas-Ņencu autonomajā apgabalā, plosās rekordlieli meža ugunsgrēki, ko izraisījusi karstuma viļņa iespiešanās no Vidusāzijas dziļi Arktikā. Gubernators Dmitrijs Artjuhovs 30. jūlijā izsludināja ārkārtas situāciju visā apgabalā, kad nodegušo teritoriju platība jau pārsniedza 12 000 hektāru. Ugunsgrēku dzēšanā iesaistīti vairāk nekā 600 cilvēku, un līdz trešdienai nodegušas jau vairāk nekā 37 000 hektāru neskartas taigas.
Eksperts norādīja, ka abas pretējās parādības — plūdi dienvidos un karstums ziemeļos — ir klimata pārmaiņu sekas. Krievijā jūlijs bijis karstākais kopš novērojumu sākuma 1891. gadā, un šogad valstī nodegusi vairāk nekā 4 miljoni hektāru meža. Eksperts iesaka Tjumeņai pāriet uz pazemes ūdens avotiem, jo pašreizējā infrastruktūra nav pielāgota šādiem klimatiskiem ekstrēmiem.
