Tomass Džefersons un neizpildītais solījums

Tomass Džefersons, ASV Neatkarības deklarācijas autors un trešais prezidents, vēsturē saglabājies kā viens no valsts dibinātājiem. Tomēr viņa biogrāfijā ir arī tumšākas lappuses, kas kļuvušas atklātākas pēdējās desmitgadēs. Viena no tām saistīta ar poļu militāro inženieri Tadeušu Kosciuško, kurš bija nozīmīga figūra ASV neatkarības karā.

Džefersons un Kosciuško iepazinās 1780. gadā, bet ciešāka draudzība izveidojās 1797. gadā pēc tam, kad Kosciuško pēc atbrīvošanas no krievu gūsta ieradās Filadelfijā. Džefersons toreiz bija viceprezidents un slavēja Kosciuško kā "tīru brīvības dēlu".

1798. gadā, gatavojoties pamest Ameriku uz visiem laikiem, Kosciuško lūdza Džefersonam neparastu pakalpojumu. Viņš atstāja ASV uzkrāto bagātību un vēlējās, lai pēc viņa nāves tā tiktu izmantota Džefersona vergu atbrīvošanai un izglītošanai. Kosciuško bija stingrs verdzības pretinieks un jau kara laikā bija izvēlējies melnādaino karavīru par savu adjutantu.

Kosciuško nomira Šveicē 1817. gadā. Divus gadus vēlāk, 1819. gada maijā, Džefersons ieradās Virdžīnijas tiesā ar drauga testamentu. Viņš paziņoja, ka pats nespēj izpildīt Kosciuško pēdējo vēlēšanos, un lūdza tiesu iecelt citu izpildītāju. Kaut arī Džefersons 1810. gada vēstulē bija apliecinājis, ka pildīs solījumu, testaments nekad netika īstenots. Tikai 1852. gadā pēc gadu desmitiem ilgušām tiesvedībām Augstākā tiesa mantojumu piešķīra Kosciuško Eiropas mantiniekiem.

Vēsturnieku viedokļi par Džefersona rīcību dalās. Henrijs Vīnseks, kritiskās biogrāfijas "Master of the Mountain" autors, uzskata, ka Džefersons nevēlējās atbrīvot vergus, jo tie bija vērtīgāki par poļu ģenerāļa naudu. Mantojuma izpilde būtu iznīcinājusi viņa grezno dzīvesveidu un statusu verdzību atbalstošās elites vidū. Savukārt Hārvarda profesore Anete Gordona-Rīda norāda uz juridiskām grūtībām – Kosciuško bija sastādījis citus testamentus Eiropā pēc aizbraukšanas, un Džefersons kā pieredzējis jurists saprata, ka tiesvedība būs neizbēgama. Viņa piebilst, ka Džefersons jau bija 75 gadus vecs un negribēja uzņemties šādu problēmu. Žurnālists Alekss Storožinskis savukārt apgalvo, ka citi testamenti bija tikai attaisnojums – ja Džefersons būtu izpildījis vēlēšanos, viņš būtu kļuvis par verdzības atcelšanas kustības līderi, bet no tā viņš izvairījās.

Vašingtonā, Lafajeta laukumā, atrodas Kosciuško statuja, kas raugās uz Balto namu. Autors Vīnseks ir pārliecināts, ka tajā ir ironija – pēc apņemšanās brīvības un vienlīdzības ideāliem, poļu militārists Kosciuško galu galā izrādījās dižāks amerikānis nekā dibinātājs Džefersons.