Trampa izteikumi par vienotu Īriju varētu būt domāti auditorijai ASV

ASV prezidenta Donalda Trampa divu dienu vizīte Īrijā piedzīvoja negaidītu pavērsienu, kad viņš preses konferencē pauda vēlmi redzēt Īriju vienotu. Izteikums izraisīja plašu rezonansi gan Īrijā, gan Lielbritānijā, radot neskaidrību, vai tas norāda uz jaunu ASV ārpolitikas nostāju, vai arī ir spontāna atbilde preses jautājumam.

Bijušais Republikāņu partijas kongresmenis Miks Malvanijs, kurš Trampa pirmajā termiņā bija īpašais sūtnis Ziemeļīrijā, aicināja neuztvert izteikumus pārāk nopietni, uzsverot, ka ASV joprojām ir apņēmusies ievērot Lielās piektdienas līgumu. Šo viedokli atbalstīja arī Demokrātu partijas kongresmenis Brendans Boils, norādot, ka atbalsts šim līgumam ir divpartiju konsenss, kas nemainīsies.

Dažas stundas vēlāk Tramps runā ASV vēstnieka rezidencē īru un īru izcelsmes amerikāņu biznesa vadītājiem atkārtoja savu nostāju par vienotu Īriju. Runa, kurai bija paredzētas 20 minūtes, ilga divreiz vairāk un lielākoties pievērsās ASV iekšpolitikas tēmām, tostarp nelegālās imigrācijas apkarošanai un aizsardzības nozares attīstībai.

Vai mērķauditorija ir ASV vēlētāji

Raksta autore norāda, ka Trampa vārdi varētu būt adresēti nevis klātesošajiem Dublinā, bet gan ASV auditorijai, ņemot vērā tuvojošās starpvēlēšanas novembrī, kurās Republikāņu partija saskaras ar spiedienu iespējami zaudēt kontroli pār kongresa palātām. Apmēram desmitā daļa ASV iedzīvotāju uzskata sevi par īru izcelsmes amerikāņiem, taču tie nav vienota vēlētāju grupa — daudzi no viņiem vēlēšanās ir svārstījušies starp abām lielākajām partijām.

Vēsturiski līdzīgu taktiku izmantojis bijušais prezidents Bils Klintons, kurš ieguva plašu īru izcelsmes amerikāņu atbalstu, apņemoties iesaistīties Ziemeļīrijas miera procesā, kas vēlāk veicināja Lielās piektdienas līguma noslēgšanu. Tomēr, kā norāda vērotāji, gan Īrijas amerikāņu kopiena, gan ASV politiskā vide kopš tā laika ir kļuvusi būtiski polarizētāka.