Tranzīta bizness: Latvijas zaudējumi, Krievijas ieguvumi
Baltkrievijas kālija mēslojuma eksports joprojām sasniedz pasaules tirgus, taču tagad plūsma virzās caur Krievijas ostām, radot ievērojamus zaudējumus Latvijas tranzīta nozarei.
Neraugoties uz sankcijām un ģeopolitisko spriedzi, Baltkrievijas kālija mēslojums joprojām tiek eksportēts. Tomēr Latvija, kas vēsturiski bija galvenais tranzīta ceļš, tagad zaudē milzīgus ieņēmumus, kamēr Krievija gūst labumu.
Latvijas dzelzceļš 2019. gadā pārvadāja 41,5 miljonus tonnu kravu, bet līdz 2024. gadam šis apjoms saruka līdz 11,1 miljonam tonnu – kritums par vairāk nekā 73%. Līdzīgi samazinājās arī Latvijas ostu apstrādāto kravu apjomi, jo Baltkrievijas eksports tika novirzīts caur Krieviju. Saskaņā ar nozares datiem, 2025. gadā Baltkrievija caur Krievijas ostām eksportēja aptuveni 11,6 miljonus tonnu kālija mēslojuma, un kopš sankciju ieviešanas šie apjomi ir vairāk nekā dubultojušies.
Katra šāda krava rada ieņēmumus Krievijas dzelzceļam, ostu termināļu operatoriem, loģistikas uzņēmumiem un vietējām pašvaldībām. Latvijai tas nozīmē ne tikai zaudētus ieņēmumus, bet arī darbavietas un nodokļus. Transporta un loģistikas nozare Latvijā vēsturiski veidojusi no 9% līdz 13% no IKP, un tās atdzimšana būtu būtisks stimuls ekonomikai.
Latvijas ostas – Rīga, Ventspils un Liepāja – ir būvētas daudz lielākiem kravu apjomiem, nekā tās šobrīd apstrādā, tāpēc papildu tranzīta piesaiste neprasītu lielas investīcijas. Pat neliela daļa no šobrīd caur Krieviju plūstošā mēslojuma – piemēram, 11,6 miljoniem tonnu – varētu atdzīvināt nozari.
Kritiķi norāda, ka sankcijas un ģeopolitiskie apsvērumi apgrūtina šādu scenāriju. Tomēr fakts paliek fakts: kravas turpina kustēties, un kāds par to pelna. Latvijai jāizlemj, vai turpināt zaudēt šo biznesu vai mēģināt to atgūt.
