ceturtdiena, 2026. gada 18. jūnijs
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

LatvijaPublicēts: 2026. gada 18. jūnijs 10:22

Trešdaļa autovadītāju atzīst, ka mēdz braukt pēc alkohola lietošanas

Jaunākie pētījuma dati liecina, ka 32% autovadītāju atzīst, ka brauc pēc alkohola lietošanas, un 6% pārsniedz pieļaujamo 0,5 promiļu robežu. CSDD dati rāda, ka alkohola izraisīto avāriju skaits pieaudzis.

Foto: TVNET

Saskaņā ar jaunākā "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" datiem, teju trešdaļa jeb 32% autovadītāju atzīst, ka mēdz sēsties pie stūres pēc alkohola lietošanas. Pirms gada šādu rīcību atzina 31% autovadītāju. Lai gan kopējais rādītājs būtiski nav mainījies, nedaudz pieaudzis riskantākais paradums – braukšana virs 0,5 promiļu robežas. To atzinušo īpatsvars palielinājies no 5% līdz 6%.

To autovadītāju īpatsvars, kuri nekad nav braukuši pēc alkohola lietošanas, samazinājies no 69% līdz 68%. Savukārt braukšanu līdz pieļaujamajai 0,5 promiļu robežai šogad atzīst 25%, bet pērn – 26%.

Dzimumu un vecuma atšķirības

Izteiktākās atšķirības redzamas starp dzimumiem. 2026. gadā braukšanu pēc alkohola atzīst 42% vīriešu un 19% sieviešu (pirms gada attiecīgi 41% un 20%). Virs 0,5 promiļu robežas atšķirība ir vēl izteiktāka – to atzīst 10% vīriešu un 2% sieviešu.

Vecuma grupā 18–29 gadi 78% autovadītāju norāda, ka pēc alkohola pie stūres nav sēdušies – tāpat kā pērn. Lielākā atšķirība vērojama 60–74 gadu vecumā: pērn 77% šīs grupas autovadītāju atzina, ka nav vadījuši auto pēc alkohola, bet šogad – vien 65%. Tajā pašā grupā no 2% līdz 6% pieaudzis to īpatsvars, kuri brauc virs 0,5 promilēm. Arī 50–59 gadu grupā šis rādītājs palielinājies no 7% līdz 11%. Savukārt 40–49 gadu grupā vērojama pozitīva tendence – to, kuri nekad nav braukuši pēc alkohola, īpatsvars palielinājies no 61% līdz 70%, bet braukšana virs robežas samazinājusies no 8% līdz 5%.

Reģionālās atšķirības

Vidzemē pēc alkohola lietošanas pie stūres nav sēdušies 62% respondentu – tas ir zemākais rādītājs starp reģioniem. Zemgalē šis īpatsvars pieaudzis no 65% līdz 78%, bet Latgalē samazinājies no 77% līdz 69%.

CSDD dati par avārijām

CSDD dati par ceļu satiksmes negadījumiem, kuros viens no vadītājiem bijis reibumā, apliecina, ka alkohols joprojām rada smagas sekas. 2026. gada pirmajos piecos mēnešos šādos negadījumos bojā gājis viens cilvēks, ievainoti 68, no tiem deviņi smagi. Salīdzinājumam, 2025. gada janvārī–maijā bojā gāja trīs cilvēki, ievainoti 78, no tiem desmit smagi. Lai gan smagāko seku rādītāji šogad ir zemāki, negadījumu skaits pieaudzis no 242 līdz 265.

Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks norāda, ka braukšana pēc alkohola bieži balstās kļūdainā pārliecībā par savu stāvokli. Alkohols ietekmē reakcijas ātrumu un uzmanību arī tad, ja vadītājs nejūtas acīmredzami iereibis. Drošākais risinājums ir nebraukšanu ieplānot jau iepriekš.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā